"Putnu dienās", tāpat kā pirms tām un pēc tām, spalvainie lidoņi pavasaros priecē gan pieredzējušus putnu vērotājus, gan iesācējus. Tomēr konkrēti oficiālajās "Putnu dienās" Ornitoloģijas biedrības vadībā allaž tiek organizēti īpaši daudzi dažādi tematiski pasākumi: izglītojošas nodarbības, lekcijas un viktorīnas par putniem, pūču klausīšanās vakari, putnu vērošanas un klausīšanās ekskursijas dienā, arī putnu vērošana no torņiem, kas ir ļoti vērtīga nodarbe plašākās, klajās vietās, piemēram, purvos un pie lielām ūdenstilpēm.
Jau ir aizritējuši oficiālie "Putnu dienas" atklājošie pasākumi, bet nebūt nav beigušās tajos iesāktās aktivitātes. Un tik drīz nebeigsies!
Kas mājo putnu būrīšos?
Necila izmēra būri lielā skaitā visbiežāk tiek izgatavoti un izlikti mājas strazdiem, dažu sugu zīlītēm, erickiņiem un melnajiem mušķērājiem, taču tie noder arī dzilnīšiem, svīrēm, tītiņiem. Vidēja izmēra darinājumi var kļūt par ligzdvietām meža baložiem, pupuķiem, zaļajām vārnām. Prāvāki būri noder pūcēm un pāris sugu pīlēm (lielajām gaurām, gaigalām).
Izliekot būrus, priekšroka jādod vietām, kurās trūkst dabisku ligzdošanai piemērotu dobumu. Protams, ja tajās ir pietiekami daudz attiecīgajiem putniem piemērotas barības.
Cilvēkiem jāpielabo un jāiztīra agrāk izliktie būri. Vienīgi mājas strazdi paši katru gadu iztukšo savu topošo ligzdvietu, pārējie dobumperētāji tā nedara.
Nevajadzētu izlikt nepiemērotus, aplami izgatavotus būrus, jo īpaši vietās, kur tos varētu apmeklēt un olas vai mazuļus apēst kāri dzīvnieki – vārnveidīgie putni, kaķi, caunas, arī vāveres. Nepareizi izgatavots un aplamā vietā izvietots būris var putniem nevis palīdzēt, bet gan gluži pretēji, palielināt apdraudējumu viņu pēcnācēju dzīvībai.
Lai kādus būrus sanaglotu un lai kur tos izliktu, laikam ritot, daba pavasarī nenovēršami kļūst putnu balsīm aizvien bagātīgāka. Tagad ir laiks, kad neliela daļa putnu jau ligzdo, daudzi grasās to darīt, bet citi joprojām ceļo šurp uz Latviju vai caurceļo Latviju.
Daudzi šobrīd redzamie putni – caurlidotāji
Gājputnu pavasara migrācijas procesu uz kādu laiciņu piebremzēja, bet kopumā nepārtrauca ziemas nelielais mēģinājums revanšēties pār pāragri atnākušo pavasari.
Lai kā, nu jau šogad Latvijā konstatēto migrējošo putnu sugu saraksts ir visai iespaidīgs. Tiesa, liela daļa no dažādu sugu gājputnu īpatņiem, kuri ligzdos pie mums, vēl pat nav ieradusies.
Daudzi no pašreiz bieži redzamajiem un dzirdamajiem ir caurlidotāji, kas dosies tālāk. Par to liecina visai trokšņainā naktīs ceļojošo putnu jeb nakts migrantu uzvedība rītos un vakaros.
No rītiem, nolaidušies pēc nakts lidojuma, šie putni aktīvi sasaucas cits ar citu un tad steidz meklēt ēdienu – gādāt enerģijas rezerves. Vakarā pirms starta, pulcēdamies bariņos, viņi atkal sasaucas un tad dodas tālāk lidojumā. Caurlidotāju tēviņi, lai gan dažam līdz ligzdošanas vietai vēl jālido krietni tālu, pamanās dienas sākumā un dienas nogalē "uzvilkt" riesta dziesmas.
Latvija – putniem samērā bagāta valsts
Pie mums konstatēti kopumā vismaz 370 sugu putni. Tiesa, zināma daļa no tiem ir vien maldu viesi, nejauši ieklejotāji. Vairāk nekā 100 putnu sugas ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Apmēram 220 sugu mūsu valstī ligzdo.
Šeit ligzdojošās sugas sašķirotas nometniekos un gājputnos. Savukārt gājputni sadalīti tālajos migrantos, kas lido ziemot uz Āfriku vai Āziju, un tuvajos migrantos, kas dodas pārlaist ziemu Rietumeiropā vai Dienvideiropā.
Uz siltajām zemēm aizlido daudzi.
Tomēr aukstajā sezonā Latvijā var būt sastopami vairāk nekā 100 sugu putni. Tie ir ne vien nometnieki, kuri te pārziemo, bet arī šādi tādi ieceļotāji no mazāk labvēlīgiem apvidiem.
Turklāt siltās ziemās šķiltenē cenšas pārziemot arī zināma daļa pārstāvju no vairākām tuvo migrantu sugām.
Laika gaitā neizbēgami mainoties dabas apstākļiem un dzīves videi, mainās dažādu dzīvo būtņu, arī putnu dzīves telpa. Tas iespaido viņu skaitu. Mainās populāciju lielums. Zīmīgi, ka uz vienām un tām pašām dzīves vides pārmaiņām dažādas putnu sugas reaģē atšķirīgi – daļai tās kaitei, citām nāk par labu.
Pēdējā laikā Latvijā ir sarukušas bezmaz 30 sugu putnu populācijas.
Toties virknei citu sugu notikusi skaita palielināšanās, dažai sugai pat visai ievērojama. No pazīstamākajām dzērvei, ziemeļu gulbim, baltajam gārnim, mazajam ērglim, zivju ērglim, jūras ērglim, melnajam mežastrazdam, zilzīlītei, lauku balodim, pelēkajai vārnai, krauklim. Tātad: viss nav krāsojams drūmos toņos.
