Izstādes apmeklētāji gļotsēnes varēs pētīt arī tuvumā, skatot caur lupu.
Kā norāda Dabas muzejs, gļotsēnes nav sēnes. Tām kopīgs ir fakts, ka gan vienas, gan otras vairojas ar sporām, taču dzīves sākumā gļotsēnes vairāk atgādina dzīvniekus, jo jēlam olas baltumam līdzīgais plazmodijs var pārvietoties, meklējot labāko barošanās vietu.
Izstāde "Gļotsēnes Latvijā – krāšņums no plazmodija līdz sporām" veltīta Latvijas gļotsēnēm un to pētniecībai, kas strauji attīstījusies, pēdējos piecos gados apstiprinot vairāk nekā 100 jaunu gļotsēņu sugu jeb gandrīz tikpat, cik Latvijā bija zināmas līdz tam.
Visām vairāk nekā 200 Latvijā atrastajām gļotsēņu sugām ir doti nosaukumi arī latviešu valodā, piemēram, zarainā ragainīte, papagaiļu pumpurīte, vīnogķekaru dzelksnīte.
Gļotsēņu nozīmi zinātnē apliecina arī tas, ka Dabas muzejā uzsākta gļotsēņu kolekcijas veidošana. Šogad pirmo reizi pasludināta arī gada gļotsēne – pušķainā šokolādes gļotsēne.
Izstādē skatāmas vairāk nekā 20 autoru 115 fotogrāfijas, kas atklāj vairāk nekā 80 sugu gļotsēnes dažādās attīstības stadijās, sākot no plazmodija līdz sporu stadijai. Attēlos tās skatāmas dažādos tuvinājumos, savukārt ar lupu aplūkojamas vairāk nekā 70 glotsēņu sugas, ko ievākuši 17 interesenti.
Izstādes atklāšana notiks 20. jūnijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālā dabas muzeja 1. stāva izstāžu zālē.
