Pirms gada Ogres novada Tīnūžu pagastā bija mežs ar zaļām eglēm. Tagad zemi klāj brūnas skujas, bet, paveroties augšup, visur rēgojas nokaltušas egles. Kokus, kas vienmēr priecēja tuvējo māju iedzīvotājus, apsēdis egļu astoņzobu mizgrauzis.
Uzņēmuma SIA "Rīgas meži" Daugavas mežniecības mežsargs Raimonds Migla pastāstīja, ka ceturtajai daļai egļu šeit ir 105 gadi. Pusplatībai egļu – 165 gadi, bet priedēm pat 205 gadi.
Priedes paliks, bet visas egles 1,68 hektāru platībā tiks zāģētas nost. Meža vietā pie privātmājām tagad būs izcirtums, jo citu variantu nav.
Mizgrauzis ir kļuvis par visas Latvijas problēmu.
Jaunās eglītes tas neaiztiek, bet vecās iznīcina vienu pēc otras. Daudzi egļu mežu īpašnieki, arī "Rīgas meži", savā teritorijā izvieto mizgraužu slazdus.
Latvijā šādu slazdu ir tūkstošiem. Tie var palīdzēt ierobežot šī kukaiņa izplatību.
"Rīgas mežu" Mežsaimniecības daļas vadītāja vietnieks Zigmārs Bulavs pastāstīja, ka ar slazdu palīdzību izdevies apturēt kaitēkļu izplatīšanos uz jauniem kokiem: "Rezultāti liecina, ka esam notvēruši jau ap 50 litriem šo kukaiņu. Ja pārvērstu to skaitļos, tad tie būtu apmēram divi miljoni vaboļu. Tātad šie kaitēkļi nav piedalījušies tālāk jaunu koku invadēšanā."
Tikmēr Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits norādīja, ka Latvijā ir 27 egļu astoņzobu mizgrauža monitoringa punkti: "Slazdi tiek izmantoti divos veidos. Viens ir monitorings, kas ir mūsu uzdevums, lai noteiktu, kāds ir risks konkrētā reģionā. Otrs ir ierobežošanas pasākumi."
Slazdi jāizvieto svaigās cirsmās, blakus audzēm, ko vēlas pasargāt. Šmits skaidroja, ka cīņā ar mizgrauzi atsevišķu svaigi invadētu egļu izzāģēšana nepalīdzēs.
Pirmkārt, reti kurš invadētās egles mācēs atpazīt. Otrkārt, nozāģēta koka smarža pievilinās jaunus mizgraužus.
Šmits pastāstīja, ka astoņzobu mizgaužu saime parasti sastāv no viena kukaiņu tēva un trīs mātēm, kas invadētajā eglē sadēj oliņas: "Ja redzam zaļu egli ar daudz caurumiņiem, tā nav svaigi invadēta egle, tā ir malka. Varbūt ne malka, bet materiāls. Beigta egle, tas nekas, ka viņa ir zaļa, kurā mizgrauži vairs nav iekšā."
Mizgraužu skarta egle nokalst pēc aptuveni diviem līdz trīs mēnešiem. Daži mizgrauži eglei nav bīstami, bet, ja to skaits sniedzas desmitos tūkstošos, tad mežam glābiņa vairs nav. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi censties ierobežot šo kukaiņu izplatību, izcērtot invadētās audzes un pēc tam izvietojot slazdus.
