Līgatnes pagasta Ķempju ciemā Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā inspektore Fanija Šitca kopā ar Latvijas Radio uzmērīja vairākus varenus kokus, lai noteiktu, vai tie jau atbilst dižkoka statusam. Pirmais bija liels baltais vītols lauku ceļa malā, kuram jāsasniedz vismaz četru metru apkārtmērs, lai to reģistrētu kā dižkoku Dabas datu sistēmā.
"Mēs izmantojam speciālās mērlentes. Es apiešu riņķī kokam… un 4,49 metri apkārtmērs, tātad šis ir dižkoks. Tagad viņš dabūs savu brošu un mēs liksim zīmīti tā, lai redz no ceļa. Lai garāmbraucēji var papriecēt acis un patrenēt acumēru uz to, cik lieli koki ir mūsu dižkoki," sacīja Šitca.
Sen stādītos vītolus inspektori dižkoka statusa noteikšanai uzmēra retāk nekā liepas un ozolus.
Netālu no apzīmētā dižvītola Jaunķempju muižas parkā pie dižkoka statusa ticis arī sūnām apaudzis ozols ar resnu un stabilu stumbru un spēcīgiem skeleta zariem. Tāpat dižkoka izmēra – virs 3,2 metriem apkārtmērā – stumbru sasniegusi arī parkā sen stādītā Eiropas lapegle.
Savukārt pāri pļavai dabas inspektori ieinteresēja vēl kāds augsts ozols, neraugoties uz to, ka tajā vien pāris zari ir lapoti, tas ir saplaisājis un lielākā koka daļa ir nokaltusi, bet satrupējušajā stumbrā redzamas arī lielas vaboļu skrejas.
"4,8 metri, un diez vai tas izaugs daudz resnāks, ņemot vērā viņa pašreizējo stāvokli, bet tas ir dižkoks ar uzviju, jo ozolam dižkoka izmēru minimums ir 4 metri apkārtmērs. Arī tad, ja viņš aizietu bojā un salūztu, un paliktu tikai stumbenis, tas stumbenis tik un tā ir dižkoks, un arī sausā dižkokā joprojām dzīvo dažādas bezmugurkaulnieku sugas, gliemji un kukaiņi. Viena no divām aizsargājamām sugām viennozīmīgi dzīvo šajā ozolā – tā ir rožvabole vai lapkoku praulgrauzis, un abas tās ir aizsargājamas sugas, kas dzīvo vecos lapkokos, un tādēļ šis koks vēl jo vairāk ir jāsargā un jāsaglabā," pastāstīja Šitca.
Kopumā patlaban dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēti vairāk nekā 15 000 dižkoku, kas ir rekordliels skaits.
Parasti ik gadu dižkokam atbilstošos parametrus sasniedz ap 200 jauni koki, bet tieši šogad līdz šim piefiksēti jau 633.
Pārsvarā tos atraduši un uzmērījuši pārvaldes inspektori, bet arī iedzīvotāji kļūst aktīvāki potenciālo dižkoku pieteikšanā.
Šitca norādīja: "Pirmkārt, tas demonstrē to, ka cilvēki ir izglītojami un zina, ka dižkoki ir aizsargājami, un ir labi, ka iedzīvotāji izrāda savu aktivitāti. Labāk kāds nomēra un saka, ka te man ir dižkoks, un mēs konstatējam, ka vēl nav, bet ir jāpagaida līdz šim statusam, nevis tas lielais koks tiktu vienaldzīgi nozāģēts labai malkai. Tāpat cilvēki arī pieskata cits citu un redz, kas notiek kaimiņu īpašumos. Būt pilsoniski aktīvam un neļaut notikt lietām, kuras nedrīkst notikt, tā noteikti nav nosodāma rīcība un, ja mums ir vairāk tādu kārtības sargu, tad kārtība arī ir lielāka."
Šitca atzīmēja, ka viņas pieredzē mežu īpašnieki dižkokus pārsvarā uztver kā vērtību, nevis apgrūtinājumu.
Ogres pusē ar dižkoku uzmērīšanu aktīvi darbojas vietējo iedzīvotāju biedrība "Radi vidi TE". Tās pārstāve Dace Koluža stāstīja, ka aktīvisti dižkoku meklējumus sākuši pirms pieciem gadiem un lielākoties uzmērītas un reģistrētas priedes. Arī šogad brīvprātīgie plāno pievērst uzmanību tiem kokiem, kas tieši pēdējos gados sasnieguši dižkoku izmērus. Biedrība pārliecināta, ka līdz ar to pašvaldībā rodas iespēja vairāk attīstīt arī dabas tūrismu.
"Es no 70. gadiem šeit, pilsētā, dzīvoju un sapratu, ka tā ir milzīga vērtība, kuru mēs neapzināmies un, salīdzinot ar citām pilsētām, kur ļoti skrupulozi visu uzskaita, mēs sapratām, ka šeit ir tāda vienaldzība. Un tas sākās ar to, ka mēs kā biedrība aizrakstījām Dabas aizsardzības pārvaldei, un mums atbildēja, ka šeit ir tikai četri oficiāli dižkoki, bet tagad mēs esam nonākuši līdz 90. Bet tas nāca diezgan sarežģīti, jo mums jau nav tā acs tik uztrenēta, vajadzēja visu pārmērīt. Viņi [dižkoki] ir ļoti skaisti. Tās priedes ir tik skaistas, ka viņas kā mākslas darbi aug," sacīja Koluža.
Ikviens koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto izmēru, kļūst par aizsargājamu dabas pieminekli. Taču Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka ne visi dižkoki ir apzināti un apzīmēti ar speciālām zīmēm, bet šo simt un vairāk gadu seno koku tuvumā nedrīkst veikt darbības, kas bojā koku, maina tā vides apstākļus.
