ĪSUMĀ:
- Meža izbraukātāji bieži brauc bez reģistrācijas numura zīmēm, kas apgrūtina to pieķeršanu.
- Mežzinis Andris Upenieks norādīja, ka mežu izbraukāšana ir nopietna problēma, īpaši Pierīgā.
- Likumsargi pievērš uzmanību sūdzību vietām, bet aicina sabiedrību palīdzēt, filmējot vai fotografējot pārkāpumus, ja redzamas numura zīmes.
- Adrenalīna cienītājiem atgādina – ir arī legālas motokrosa trases, kur var izbaudīt braukšanu, nebojājot dabu.
- Motosportists Jānis Kļaviņš uzsver, ka Latvijā ir pieejami daudzi legāli ceļi, kur var droši pārvietoties ar motocikliem.
- Motobraucējiem der izmantot digitālās kartes un lietotnes, lai pārliecinātos, vai konkrētajā teritorijā ir atļauts braukt.
- Legālas trases varētu mazināt slodzi uz vidi, tomēr šādu jaunu maršrutu ierīkošana ir samērā sarežģīta.
Mežu izbraukātāji
Motociklu un kvadriciklu vadītāju vidū netrūkst piedzīvojumu meklētāju, kuri adrenalīnu gūst, nelikumīgi izbraukājot mežus.
"Tā ir liela sociāla un vidi degradējoša lieta, ka mežs tiek izbraukāts vietās, kur tas nav atļauts," uzsvēra SIA "Rīgas meži" Gaujas mežniecības mežzinis Andris Upenieks. Visvairāk cieš Pierīgas meži. Piemēram, Bukultu meža masīvā redzams, ka motobraucēji patvaļīgi izveidojuši "trasi", kur notiek aktīva kustība. Mežzinis norādīja, ka mežainā kāpa tiek arvien vairāk degradēta: "Ja mēs to atstāsim uz vairākiem gadiem neskartu, tad mežs atjaunosies, bet uz doto brīdi, kad tā kustība ir tik liela, to izdarīt ir ļoti grūti."
Lai skaidrotu sabiedrībai, ko meža izbraukāšana nodara videi, un informētu par vietām, kur drīkst un kur nedrīkst pārvietoties ar motocikliem un kvadricikliem, "Rīgas meži" uzsākuši kampaņu "Negāz mežā, gāz trasē".
Motosportists Jānis Kļaviņš ir pārliecināts, ka Latvija ir unikāla vieta gan Eiropas, gan Skandināvijas kontekstā, jo mums daudz ir pieejami grants ceļi un celiņi.
"Ja vien mēs atveram jebkuru normālu aplikāciju vaļā – vai tas būtu "LVM GEO" vai "OSM", tad mēs tur redzam, vai tas ir meža ceļš, celiņš. Tad mēs droši varam pa viņu braukt. Tiklīdz mēs gribam nolīst no tiem nost – pa stigām, stidziņām vai mineralizētajām joslām, tad mēs esam outlaw – ārpus likuma," norādīja Kļaviņš.
Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Oskars Feldmanis atzina, ka nav viegli pieķert meža izbraukātājus: "Policija mežā nav katrā stūrī, un kameras attālināti nesaliksim visur".
Vietām, par kurām ir vairāk sūdzību, likumsargi cenšas pievērst lielāku uzmanību. Pārkāpēju piefiksēšanā var iesaistīties arī sēņotāji, ogotāji un atpūtnieki, filmējot un fotografējot. Tas gan iespējams tikai tādos gadījumos, ja ir numura zīme, pēc kuras pārkāpēju identificēt, lai sauktu pie atbildības.
Taču motociklisti un kvadriciklisti, kuri nodara kaitējumu mežam, pārsvarā braukā bez reģistrācijas numura zīmēm.
"Viņi jau saprot, ka viņi ir ātrāki, veiklāki, manevrēt spējīgāki nekā mūsu kvadricikls, līdz ar to viņi pa tiem šaurajiem meža celiņiem ļoti ātri aizmūk," skaidroja Ādažu novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Dainis Meija.
Kur ķert adrenalīnu
Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs Arnis Blodons norādīja, ka civilizētā sabiedrībā cilvēki ievēro uzvedības noteikumus; tāpat ir arī ar motobraukšanu.
"Ir speciāli pieņemts tāds "Trans Euro Trail" lietošanas kodekss. Pirms pieciem gadiem, tiekoties kopā gan ar "Latvijas Valsts mežu", gan Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, gan "Rīgas mežu" pārstāvjiem, tika pieņemts kopējās uzvedības kodekss. Ir trīs punkti, kas būtu jāņem vērā normālam motociklistam: respektē grants ceļus un meža ceļus, cieni cilvēkus, kuri dzīvo teritorijās, kurām tu brauc cauri, un cieni apkārtējo vidi," stāstīja Blodons.
Savukārt asas izjūtas ar motocikliem un kvadricikliem var baudīt speciāli ierīkotās vietās – motokrosa trasēs un karjeros, kur saimnieks saskaņojis šādas darbības. Motosportists Kļaviņš iesaka pievienoties grupām: "Tur ir izstrādātas morāles, ētikas, braukšanas, nakšņošanas principi. Viņi noteikti parādīs, pamācīs jaunajiem, un tādā veidā mēs mācāmies un veidojam šo braukšanas kultūru."
Ir divas "Rīgas mežu" izveidotas mototakas – viena pie Sporta kompleksa "333" Ropažu pagastā un otra Jaunmārupē.
Legālas trases, kur likumīgi ir atļauts braukt ar motocikliem un kvadricikliem, varētu mazināt slodzi uz vidi, tomēr šādu jaunu maršrutu ierīkošana ir samērā sarežģīta.
"Mums ir jāpiesaista klāt vietējās apkaimju biedrības. Mums ir jāņem vērā biotopi. Pārsvarā interese ir par mežainajām kāpām, kur ir reljefs; līdz ar to, lai mēs varētu izveidot maršrutu, no sākuma ir jāizrunā ar sabiedrību un jāskatās, vai to ir iespējams izveidot konkrētā meža masīvā vai nav," skaidroja Upenieks.
Mežā motobraucēji ar saviem spēkratiem drīkst pārvietoties pa meža ceļiem vai dabiskām brauktuvēm. Sods par Meža likuma neievērošanu un braukšanu neatļautās vietās ir līdz 100 eiro, bet, ja pārkāpums izdarīts vasarā, kad ir ugunsbīstamais periods, sods var būt bargāks. Vēl lielāks sods ir par braukšanu īpaši aizsargājamā lieguma teritorijā. Tātad katra atbildība ir pašam pārliecināties, vai pa konkrēto posmu ir vai nav atļauts braukt. Maršruta plānošanai Rīgas mežos ir vērts izmantot digitālo karti mdps.rigasmezi.lv.
"Būs tev pašam jāizpēta! Ko visi parasti grēko – ir tā ozollapiņa, ko ļoti daudzi nezina, ka tas ir īpaši aizsargājams dabas parks," tam pievērsa uzmanību Ādažu novada pašvaldības policijas priekšnieks.
