Lai gan sākotnēji jaunieši bija pārliecināti, ka nevēlas kucēnu, viss izvērtās pavisam citādāk – Daniela dzīvnieku patversmes mājaslapā ieraudzīja vien dažus mēnešus vecā Mārlija foto. Suns bija nonācis patversmē, jo kā kucēns bija apnicis savam iepriekšējam saimniekam.
Daniela atminas liktenīgo dienu: "[Sludinājumu] aizsūtīju Gatim, Gatis uzreiz bija starā – patīk suns, patīk vārds, brīnišķīgi, braucam skatīties."
Tomēr pirmie satikšanās mirkļi esot bijuši, kā paši saka, briesmīgi.
"Protams, Mārlijs kā kucēns nebija visspīdošākais kadrs. Lēca, ārdījās, dauzījās. Sākumā jau sākām par sevi smieties, ka tas nav reāli, kā mēs tādu mazu kucēnu novaldīsim," stāstīja jaunieši. Tomēr tad pēc brīža kucēns kļuva rāmāks.
Gatis arī atminējās, ka patversmes darbiniece Mārliju nosauca par mākslinieku. "Viņa nezināja to, ka es pats arī mākslinieks esmu, bet tā varbūt arī tāda zīme bija," sprieda Mārlija saimnieks.
Savās jaunajās mājās Mārlijs nonāca dažas dienas pirms Līgo svētkiem. Jauniešiem jau bijuši svinību plāni, bet tie tika atcelti, lai ļautu kucēnam iejusties jaunajā vietā un režīmā.
Daniela norādīja: "Pirmajā dienā arī bija ļoti interesanti redzēt, ka viņš man apgūlās blakus, un var redzēt, ka viņam gribas gulēt, krīt acis ciet, bet viņš never ciet, skatās, viņš vēl nejūtas droši. Nākamajā dienā viņš jau man gulēja blakus, saldi čučēja, rādīja vēderu, viss kārtībā, uzreiz jau uzticējās."
Tagad suns no saimniekiem neatiet ne soli. Pirmajā reizē, kad kucēnam nācās palikt mājās vienam, saimnieki bija ļoti satraukti, bija bažas, vai suns nesagrauzīs ko vērtīgu, taču, pārnākot mājās, abi secināja, ka nekas nav sastrādāts.
Mārlijs jaunajās mājās jūtas lieliski – rotaļas, gardumi, mīļošanās, dažādas izklaides. Arī pāra dzīvē viņš ienesis jaunas krāsas. "Mājdzīvnieks tomēr dod māju sajūtu. Tu atnāc mājās, tevi kāds sagaida," norādīja Daniela.
Enerģijas Mārlijam netrūkst, taču brīvdienās viņš ļauj saimniekiem ilgāk pagulēt un nav nasks uz agrajām pastaigām.
"Man liekas, viņš tagad ir sācis saprast, ka mēs tiešām esam ģimene un mēs viņu mīlam. Jo viņš ir kļuvis arī nedaudz mierīgāks, kad viņu mīļo, un var redzēt, ka viņš saprot, ka viņu mīļo, viņš pieņem to mīlestību," pauda Mārlija saimniece.
Ja agrāk varēja atļauties brīvdienas laiski pavadīt dīvānā, tad tagad fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Šovasar visiem bija kopīgs brauciens uz Liepāju, kur Mārlijs varēja kārtīgi izskraidīties un redzēt pludmali. Tagad jāgaida pirmais sniegs, lai kopīgi baudītu ziemas priekus.
"Mēs ar nepacietību gaidām un gribam redzēt viņa reakciju. Būvēsim sniegavīrus, ko viņš varēs gāzt," par jautrošanās plāniem ziemā pastāstīja Daniela.
Abi ir pārliecināti – meklēt suni patversmē bija pareizais lēmums.
Gatis pauda: "Man šķiet, problēma cilvēkiem ir tā, ka viņi īsti nevar izlemt, vai vajag vai ne, bet tad, kad esi saticis to suni, viņš pats tev pateiks."
Tāpēc Gatis iesaka, ja vien ir vēlme, der aizbraukt ciemos uz patversmi, aprunāties ar darbiniekiem un izvest pastaigā suņus. "Saprast – ir vai nav. Ja nav, viss kārtībā. Viņi nekad neapvainojas par to, ka to suni nepaņem, viņi saprot. Protams, arī cilvēki, kas jau ir gatavi ņemt, pēdējā brīdī nobaidās no atbildības, nepaņem. Labāk tā, nekā cilvēks paņem un pēc tam atved atpakaļ," norādīja Mārlija saimnieks.
Patversmes darbinieki ir ieinteresēti, lai savestu kopā saimnieku ar viņam piemērotāko suni un otrādi. "Forši par patversmēm ir tas, ka neviens jau neies melot. Neviens netaisīsies tev iesmērēt kaut kādu suni," vērtēja Gatis.
Nez, vai Mārlijs pats apzinās, cik ļoti mainījis savu cilvēku ikdienu, bet skaidrs ir viens – miers un māju sajūta ir tas, ko sagaidījuši ne tikai saimnieki, bet arī pats suns.
