Kas ir monogāmija? Šis vārds – saliktenis – darināts no sengrieķu monos, kas nozīmē "viens", un gamos, kas nozīmē "laulība". Izriet, ka cilvēku sabiedrībā monogāmija ir vienlaulība.
Zooloģijā par monogāmiju uzskata kāda vīriešu dzimuma īpatņa pārošanos ar vienu un to pašu pretēja dzimuma īpatni vismaz vienu vairošanās ciklu, bet labāk, ja vairākus ciklus pēc kārtas. Šādā situācijā abi partneri parasti arī kopīgi rūpējas par saviem pēcnācējiem.
Starp mugurkaulniekiem monogāmas attiecības visvairāk raksturīgas putnu klases pārstāvjiem, var teikt, tās piemīt lielākajai daļai sugu. Uz vismaz vienu ligzdošanas periodu ciešas attiecības ik gadu dibina gandrīz visu sugu pieaugušie spalvainie lidoņi. Zīdītāju klases pārstāvji daudzkārt atpaliek no putniem.
Gulbis – populārs mūža monogāmijas jeb mūžīgas uzticības simbols. Pamatoti. Vairākumam gulbju tiešām visu dzīves periodu parasti ir tikai viens partneris. Latvijā ligzdo divu sugu gulbji, bet vispār sastopami trīs sugu gulbji. Kuras sugas pārstāvji devuši pamatu jēdzienam "gulbja sindroms"? Kuras sugas gulbji, zaudējuši savu "otro pusīti", izdara pašnāvību: ceļas debesīs, lai pēc tam mestos lejup – triektos nāvē? Esat taču dzirdējuši par gulbju šādu rīcību?
Putna labprātīga bojāeja, protams, ir pasaka. Patiesībā, ja kāds no partneriem aiziet bojā, otrs līdz nākamajai ligzdošanas sezonai pacenšas sameklēt sev jaunu dzīvesbiedru.
Tomēr gulbju vairākuma attiecības varētu kalpot par ideālas ģimenes prototipu cilvēkiem, šie putni mēģina veidot pārus uz visu mūžu. Pāra putni ir īsteni ģimeniski: kopīgi izvēlas ligzdošanas teritoriju, kopīgi to aizstāv no konkurentiem, kopīgi darina perēkli, ko arī aizsargā, abi kopīgi aprūpē pēcnācējus, līdz tie kļūst patstāvīgi.
Tiesa, ir vērts atzīmēt, ka, pētniekuprāt, vidēji viens no desmit gulbjiem tomēr mēdz būt neuzticīgs arī dzīvam pāriniekam.
Samērā slavenas ar savu monogāmiju ir arī dzērves, kuras, sasniedzot dzimumgatavību, tiecas izvēlēties partneri, ar kuru kopā pavadīt mūžu. Šo putnu ģimenes dzīve ir visai līdzīga gulbju ģimenes dzīvei (par neuzticību gan nekādu ziņu nav).
Populāri ilgstoši monogāmi putni ir arī zosis, tāpat kraukļi un gan dienas, gan nakts plēsīgie putni.
Līdztekus miera simbolam, arī par maiguma, mīlestības un uzticības simbolu tiek uzskatīta dūja jeb balodis (faktiski dažādu sugu baložveidīgie).
Pie populārajiem ilglaicīgi monogāmiem putniem, kuri veido pāri uz daudziem gadiem, pieder stārķi – gan baltais stārķis, gan melnais stārķis. Taču ir novērojumi, kas vieš aizdomas, ka šie lidoņi vairāk pieķeras savai ligzdvietai, nevis partnerim.
Īslaicīgi monogāmo – to, kuri uzticīgi tikai uz vienu ligzdošanas ciklu, – starp putniem netrūkst. Vairākums! Ir putni, kuri uzticīgi pat tikai uz riesta periodu vien. Izceļas pīles.
No Latvijas savvaļas zīdītājiem jeb zvēriem monogāmajiem pieder visi suņveidīgie plēsēji, arī āpši, tāpat lielie grauzēji bebri. Pārus uz visu mūžu tiecas veidot vilki, jenotsuņi, vismaz uz vairākiem gadiem tos mēģina dibināt āpši. Citi uzticīgie, teiksim, lapsas, parasti necenšas būt uzticīgi vairāk nekā vienu vairošanās ciklu.
Nule pieminētajiem vilkiem veidojas savdabīga ģimeniska struktūra – praids. Un līdzīgi ir arī lielajiem grauzējiem bebriem. Šo dzīvnieku saimes centrā funkcionē vecāki, kuru pēcnācēji divus gadus dzīvo kopā ar tēvu un māti, tātad viņi dabū redzēt, kā arī palīdz aprūpēt savus jaunākos brāļus un māsas, kas ģimenei pievienojas nākamajā vairošanās ciklā. Tiesa, bebru saimei atšķirībā no vilkiem raksturīgs matriarhāts (proti, noteicēja ir māte).
Monogāmijai pretēja ir poligāmija. Poligāmo dzīvnieku tēviņš pārojas (nē – cenšas pāroties!) vienā pārošanās periodā ar vairākām mātītēm, par kurām parasti nākas cīnīties pret konkurentiem. Vairākumam šo sugu mātīšu gan parasti jāiztiek tikai ar vienu partneri. Mazuļus poligāmo sugu mātītēm nākas lolot bez bērnu tēva līdzdalības. Tipiski piemēri Latvijā: no zīdītājiem – pārnadži (brieži, aļņi, stirnas, mežacūkas) un arī zaķi, no putniem – vistveidīgie.
