Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri

Zoodārzā dzimusī ronene pielāgojusies dzīvei savvaļā

Savvaļā palaistā ronene Sniegpulkstenīte lielāko daļu laika pavada Latvijas piekrastē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Šī gada aprīlī Baltijas jūrā tika palaista Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzimusī roņu mazulīte Sniegpulkstenīte. Tai ir piestiprināts raidītājs, tādējādi dodot iespēju zoodārza darbiniekiem un pētniekiem sekot roņa gaitām jūrā. 

Rīgas Zooloģiskā dārza vecākā zooloģe Kristina Jačmenkina zoodārzā ieradusies pabarot tur mītošos roņus Kristu un Puiku. Roņi ir paklausīgi, un tie ir iemācīti veikt arī dažādus trikus. Māk gan atnest mantiņas, gan lekt, gan mest bumbu basketbola grozā, un, protams, paprasīt sev kādu kārdinošu zivi.

"Mēs apmācām tikai ar humānām metodēm. Viņi nav spiesti kaut ko darīt, nav fiziski ietekmēti. Viņi zina, ja izdarīs, tad saņems gardumu – zivi. Galvenais ir tas, ka mums ar viņiem ir vieglāk strādāt. Mēs varam apskatīt viņus, pamanīt, vai ir kādas problēmas, kaut kas nav labi ar acīm, zobiem, spalvu," pastāstīja Jačmenkina. 

Šī gada aprīlī Puikas un Kristas mazulīte Sniegpulkstenīte divarpus mēnešu vecumā tika palaista Baltijas jūrā dzīvei savvaļā.

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns norādīja, ka roņu mammas par mazuļiem nerūpējas tā, kā to mēdz darīt citi dzīvnieki.

"Ronēnu, tajā skaitā zoodārzā dzimušo, mēs varam laist laukā, atšķirībā no daudziem dažādiem citiem mazuļiem, jo par viņu mamma nerūpējas, nemāca viņu ēst, medīt un tamlīdzīgi. Tas viņam ir jāapgūst pašam. Māte viņu pabaro ar pienu, izaudzē līdz noteiktam vecumam un tad viņu atstāj vienu pašu, lai viņš pats tālāk tiek, kā nu māk," norādīja Lielkalns.

Jau no mazotnes Sniegpulkstenīte netika radināta pie cilvēka klātbūtnes. Jūrā viņa tika izlaista netālu no Ventspils. Sniegpulkstenītei ir piestiprināts raidītājs, tāpēc zoodārza darbinieki un pētnieki var sekot līdzi viņas gaitām.

Lielkalns atklāja, ka lielāko daļu laika Sniegpulkstenīte pavadījusi Latvijas piekrastē. Sākumā aizpeldējusi līdz Liepājai, pēc tam devusies tālāk uz Lietuvu, Kuršu kāpu. Tad griezusies atpakaļ, atpeldējusi gar Kolkasragu, iepeldējusi līcī.

"Taisījās jau atpakaļ bezmaz vai uz Rīgas zoodārzu, gandrīz līdz Rīgai atpeldēja, tad aizgāja uz Saulkrastu pusi," pastāstīja Lielkalns. 

Sižeta tapšanas brīdī Sniegpulkstenīte atradās netālu no Ventspils krastiem. Tas gan nenozīmē, ka dzīvnieks ir ļoti tuvu krastam, bet gan apmēram 25 kilometrus tālu jūrā.

Baltijas jūrā mitinās trīs roņu sugas. Sniegpulkstenīte ir pelēkais ronis. Salīdzinot ar senākiem laikiem, roņu skaits ir krietni samazinājies. Pie vainas ir gan zivju samazināšanās jūrā, kas ir roņu barība, par sliktu nāk arī zvejnieku tīkli, kas kalpo par nāvējošām lamatām, kā arī citi faktori. Jačmenkina vērsa uzmanību uz to, ka roņi izzūd arī jūrā esošā ķīmiskā piesārņojuma dēļ.

Pirms diviem gadiem Rīgas zoodārzs savvaļā palaida trīs ronēnus. Viens no viņiem bija dzimis zoodārzā.

Šogad zoodārzā izdevies veiksmīgi rehabilitēt divus pelēko roņu mazuļus, kas šeit nonāca pavasarī.

Tuvākajā laikā viens no šiem roņiem arī tiks palaists Baltijas jūrā ar raidītāju, bet otrs, visticamāk, dosies dzīvot uz kādu citu zoodārzu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti