Uzņēmumā norādīja, ka jau ceturtdien no rīta olās bija manāmi caurumi, un tiešraides cītīgākie skatītāji ar nepacietību gaidīja mazuļu šķilšanos. Pirmais cālēns izšķīlās īsi pēc plkst. 12.30, un apmēram 10 minūtes vēlāk pasaulē nāca arī otrs mazulis.
Caurumi un plaisas pārējās olās liecina, ka jau drīzumā varētu šķilties arī citi cāļi.
Ar cāļu šķilšanos sācies viens no interesantākajiem tiešraides periodiem. Veiksmīga visu mazuļu izaugšana līdz lidspējas vecumam lielā mērā būs atkarīga no barošanās iespējām. Balto stārķu ligzdā kopumā tika izdētas piecas olas. Ligzdā svēteļu pāris iekārtojās aprīļa sākumā.
Šo putnu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kg). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80% balto stārķu populācijas Latvijā.
Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.
Ja ir vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.
