Pasaulē – gandrīz 52 tūkstoši sugu
Dr.biol. Inese Cera
Inese Cera ir Nacionālās enciklopēdijas šķirkļa "Zirnekļu kārta" autore, viņa veidojusi gan pie mums sastopamo zirnekļu sugu sarakstus, gan atsevišķās Latvijas vietās, piemēram, biotopos Engures dabas parkā, Randu pļavās, piekrastes kāpu biotopos Akmensragā veikusi padziļinātus to ekoloģijas pētījumus.
Vairākus gadus Cera apkopojusi vietnē Dabasdati iesūtītos dabas un zirnekļu draugu novērojumus, tos komentējusi un palīdzējusi noteikt konkrētas sugas, ģintis un dzimtas.
Savukārt citi šos radījumus aizstāvēs un teiks, ka viņi taču ir bezgala čakli un īsti mākslinieki, un paskat, cik nenogurstoši tie auž smalku un sarežģītu rakstu tīklus. Tie gan ir domāti medījuma sagūstīšanai un nogalināšanai.
Runa, protams, ir par zirnekļiem, kas ir vieni no pirmajiem sauszemes dzīvniekiem un uz Zemes parādījušies devona periodā, apmēram pirms 400 miljoniem gadu.
Šobrīd pasaulē zināmas ap 51 800 zirnekļu sugas no 136 dzimtām, bet Latvijā ir ap 500 sugām.
Sava austā tīmekļa pavedienus tie izmanto gan lai pārvietotos, gan kā ligzdas, gan lai notvertu laupījumu. Zirnekļi ir plēsēji, to galvenā barība ir kukaiņi, kuros pēc nomedīšanas tie ievada savu indi.
Nevajag jaukt ar kukaiņiem
Izrādās, ka zirnekļus saukt par kukaiņiem nav pareizi, un tos pie kukaiņiem nevar pieskaitīt. "Zirnekļi jau atšķiras pat pēc izskata. Citreiz cilvēkiem saku, nu salīdziniet zirnekli kaut vai ar mušu, kas lido pa istabu. Mušai būs sešas kājas, zirneklim – astoņas. Tas ir visvienkāršākais [faktors]. Nākamais – kukainim būs trīs ķermeņa daļas, tātad galva, krūtis un vēders, bet zirneklim būs galvkrūtis un vēders jeb divas daļas," skaidroja Cera.
Līdz ar to kukaiņi un zirnekļi zooloģijas nozarē katrs pārstāv savu klasi, attiecīgi – kukaiņu klasi un zirnekļveidīgo klasi. Taču vienojošais viņiem ir tas, ka gan vieni, gan otri ir posmkāji.
"Zirnekļi no kukaiņiem arī atšķiras ar to, ka viņi savu upuri sākumā sakož un ievada tajā gremošanas sulas – gremošanas sulas un paralizējošas sulas, tādu kā indi.
Kukainis nevar pakustēties, bet gremošanas sula izšķīdina visus viņa iekšējos orgānus, visu to, kas atrodas iekšpusē kukainim. Tad zirneklis izsūc to kā caur salmiņu," stāstīja Cera.
Tāpat ir zirnekļi, kas savu medījumu apēd uzreiz, kamēr tas vēl ir dzīvs. Ir arī tāda zirnekļu dzimta, kas specializējusies uz kanibālismu – tikai citu zirnekļu ēšanu.
Vēl zirnekļiem, atšķirībā no daudziem citiem posmkājiem, ir augsti attīstīta spēja uztver apkārtējo vidi. Tie savā starpā spēj sazināties pat caur vibrācijām.
"Piemēram, tēviņi, kuri iet pie mātītēm pāroties, veic dažādas kustības. Tie sit pa tīklu, kas iet uz [mātītes] tīkliem, un ievibrē to noteiktā amplitūdā, lai mātīte saprot, ka viņas sugas pārstāvis nāk pāroties," stāstīja Cera.
Toties redze gan zirnekļiem nav tik labi attīstīta. Lai gan tiem ir sešas vai astoņas acis, tie lielākoties spēj izšķirt tumsu no gaismas, kustību un apveidus. "Vislabākā redze ir lēcējzirnekļiem, tie jau spēj izšķirt kontūras. Par krāsām es neesmu tik droša," norādīja Cera.
Prasmīgie audēji
Zirnekļu austie tīkli var būt daudz un dažādi. Ne visi zirnekļi auž tādus tīklus, kādus tos esam pieraduši redzēt bēniņu sienu stūros vai šķūnītī, lai noķertu sev maltīti.
"Zirnekļus var atšķirt pēc tīklu veida. Ja tas ir riteņveida, tad tas ir riteņzirneklis. Ja tīmeklim ir tāda kā piltuvīte galā, tad tas ir piltuves zirneklis. Visas zirnekļu mātītes savukārt auž tīklu, lai iesaiņotu savu kokonu un aizsargātu to no iespējamajiem uzbrucējiem – tas ir tāds kā ligzdiņa," stāstīja Cera.
Tāpat vēl ir arī labirinta zirnekļi, segzirnekļi un daudzi citi zirnekļu veidi, kas savu spēju aust tīklus var izmantot ļoti dažādi.
Piemēram, daļa zirnekļu tīklus izmanto lidošanai.
Lielākoties tie ir vēl jaunie, nepieaugušie zirnekļi, kas uzkāpj uz kāda paaugstinājuma – zara, zāles stiebra vai cilvēka pleca, un sagaida vēja plūsmu, kas viņus kopā ar uzausto tīmekli paceļ gaisā.
"Tīklu pavedieni zirnekļiem rodas dziedzeros, kas atrodas vēdera galā. Tur ir tādas smukas kārpiņas – arī atšķirīgu formu, kā kurai dzimtai. Tad caur turieni tiek šis tīmeklis izvadīts laukā. Sākumā tas ir šķidrā veidā, bet tad, kad iznāk gaisā, paliek cietāks, un zirneklis ar kāju palīdzību to pielieto tur, kur nepieciešams," skaidroja Cera.
Zirnekļi kā pētniecības objekts
Zinātniekos interesi izraisa gan zirnekļu radītie tīkli, gan to inde, un arvien tiek pētītas to pielietošanas iespējas medikamentu un medicīnisko tehnoloģiju izveidē. Par zirnekļu pētniecību atbild tāda zooloģijas nozare kā arahnoloģija – nozare, kurā pēta zirnekļveidīgos.
"Latvijā pēta zirnekļu tīklu. Tā gan nav Latvijas [zirnekļu] suga, bet cita, taču tiek pētīts, kā pašu tīmekli izmantot medicīnā – asinsvadu sieniņu balstīšanai. Tas ir virziens, kurā šobrīd notiek pētījumi," stāstīja Cera.
Tāpat izpētīts, ka zirnekļu tīkli ir antibakteriāli – atgrūž baktērijas un arī ūdeni.
Senākos laikos tie tikuši izmantoti pat brūču apsiešanai. Tāpat pasaulē noris pētījumi par zirnekļu indi, iespējams, saistībā ar vēža ārstēšanu.
