Kā skaidroja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns, cilvēks dzīvniekam vairs nav tāds drauds, kā tas bija senākos laikos. "Viņš ir miera mika, viņš neko diži nedara, mums pāri nedara, nu labi, "tiš tiš projām" pabaida, un ar to arī viss beidzas," – to, kā "domā" dzīvnieks par cilvēku mūsdienās, ilustrēja Lielkalns.
Turklāt pie mājām mēdz būt komposta kaudzes, kur meža zvēri atrod ko sev garšīgu. Ar pārtikas atkritumiem labprāt mielojas grauzēji, kas savukārt ir tīkams mērķis lielākiem zvēriem.
Meža zvēri saprot, ka pilsētās ir viegli pieejama pārtika, pie kuras var tikt klāt, īpaši nepiepūloties.
"Cik nav redzēti video – lapsa priecīga staigā pa Akmens tiltu nakts melnumā. Tāpat arī citur centrā aiziet noinspicēt tuvējo pārtikas veikalu atkritumu konteinerus, vai tur gadījumā kaut kas garšīgs nav nokritis," sacīja Lielkalns.
Bieži cilvēku mājas apciemo stirnas, kuras mēdz būt salīdzinoši drošas. Reģionos, kur dzīvo aļņi, arī tie var būt viesi tuvējos īpašumos, kur ir dārza veltes. "Rudenī it sevišķi, tad forša ābolu raža ir izveidojusies dārzā, tad tā jāiet padegustēt," aļņa apsvērumus pietuvoties cilvēkiem komentēja Lielkalns.
Ja pēc zāles pļaušanas pļāvums netiek savākts, tas veido labu mēslojumu, kur savairojas sliekas. Tās savukārt var vilināt āpsi, kurš, medījot sliekas, būs atstājis zemē iedobes vai paplēsis ar nagiem.
Lapsa uz "dārza ballīti"
Tomēr visbiežāk sastopamais nelūgtais viesis pilsētās un māju tuvumos ir lapsas. Nobaudījušas viegli pieejamo pārtiku, lapsas bieži uz meža pusi atpakaļ nemaz neskatās. Zoodārza pārstāvis piebilda: "Reizēm ir gadījumi, kad suns ēd no vienas bļodas malas, lapsa ēd no otras puses. Protams, arī viņu pievilina labās smaržas, kas ir vistas, pīles un citi garšīgi objekti."
Kāda lapsa bija saodusi arī Pierīgā dzīvojošās Diānas vistiņas, kuras pa nakti mīt būrī, bet dienas laikā ganās pagalmā. Diāna norādīja: "Tā kā mēs esam lieli suņu mīļotāji, mūsu dārzs ir uztaisīts tā, ka žogs ir ierakts zemē vēl pusmetru, lai suņi nevarētu izrakties, līdz ar to arī lapsa nevar ierakties, bet, kā jūs redzat, viņa mēģinājusi iekļūt pa vārtiņu apakšu."
Un lapsai tas arī izdevās – rudā medniece veikli tika klāt pie kārotā loma un sāka plosīt vistas. Meklējot pēc palīdzības, Diāna piezvanīja gan Pārtikas un veterinārajam dienestam, gan Dabas aizsardzības pārvaldei. Abās vietās viņai ieteica ar šo problēmu vērsties vietējās pašvaldības policijā, bet tur, īsti nezinot, kā palīdzēt, nosūtīja uz dzīvnieku patversmi "Ulubele". Arī tajā pateica, ka nevar palīdzēt un tā ir Diānas atbildība, vai mājas teritorijā var iekļūt meža dzīvnieki.
Saprotot, ka lapsa noteikti atgriezīsies, Diāna izdomāja risinājumu, kā pasargāt ne tikai atlikušās vistas, bet arī kaķi un kaimiņu mīluļus.
"Viss, kas man ienāca prātā, bija dabūt ķerambūri, kur es varu šo lapsiņu noķert, ievietot, aizvest uz dziļāku mežu un ļaut viņai dzīvot tālāk, bet jau citā vidē un tomēr ķert dabas dzīvniekus, kas vairāk paredzēti, nekā nākt "uz grilu" pie manis uz dārzu."
Lācis pie komponista
Lai gan lāči Latvijā ir reti sastopami dzīvnieki, arī tie mēdz nokļūt cilvēku māju tuvumā, īpaši tur, kur ir bišu stropi, tāpēc biteniekiem iesaka uzstādīt žogu ar elektrisko ganu, lai meduskārais ciemiņš netiktu klāt pie labumiem. Iespējams, lācis paciemojies arī komponista Jāņa Lūsēna īpašumā Valkas novadā, kur apkārt viņa mājai ir meži, labības lauki un purvs, tāpēc lapsas, vilki un citi meža zvēri ir bieži ciemiņi.
Komponists sacīja: "Kaut kādā brīdī mana sieviņa Evija atrada ekskrementu kaudzītes – pavisam svaigas, un sākās diskusija, kas nu tas varētu būt. Mēs sūtījām vietējiem medniekiem, visi kā viens apgalvo, ka tas ir lācītis. Un, iespējams, lācītis arī tepat dzīvo, jo pēdas esot redzētas arī pagājušogad te netālu. Sajūta ir jocīga, protams, ka tepat, kur bērniem ir batuts, ir tādas jaukas čupiņas saliktas."
Iemūžinātās mēslu kaudzītes foto aplūkoja arī zoologs Lielkalns: "Jā, smuki izskatās, labi ēdis."
Ja gadās satikt lāci, noteikti nevajag strauji bēgt, jo zvērs var sākt instinktīvi skriet pakaļ, uzskatot jūs par medījumu. Zoologs ieteica, kā pareizi rīkoties: "Lēnām atkāpties, cenšoties negriezt muguru, un visu laiku vērot, kur tas lācis ir un ko viņš dara. Kaut kādu balsi padot, skaņu padot, uzbļaut."
Ja redzams, ka savvaļas dzīvnieks nonācis nelaimē, jāziņo pašvaldības policijai. Ja ciemos atnācis lācis, ieteicams sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo šo dzīvnieku Latvijā medīt nedrīkst. Citu zvēru gadījumā iesaka pakonsultēties ar vietējiem mežziņiem un vaicāt pēc padoma. Lai nesatiktu savā īpašumā nevēlamus ciemiņus no meža, ieteicams parūpēties, lai tiem tajā būtu apgrūtināta iekļūšana.
