Entomologs Voldemārs Spuņģis, velkot sev līdzi pa zāli baltu flaneļa sedziņu, cenšas pārbaudīt vai Rīgā, Torņkalnā, ir sastopamas ērces. Pēc aptuveni minūtes pirmā ērce arī tiek atrasta.
Viņš norādīja: "Šī ir vai nu suņu, vai taigas ērce. Viņas atšķiramas tikai mikroskopiski. Tās ir visizplatītākās visā Latvijā un praktiski visos biotopos."
Entomologs stāstīja, ka visvēlāk Latvijā ērces ir novērotas 30. decembrī, bet visagrāk – jau 9. janvārī.
"Pateicoties klimata izmaiņām, viņas ir aktīvas burtiski visu gadu," viņš norādīja.
Ērcēm ir īpaši nadziņi, kas tām labi ļauj pieķerties gan dzīvnieku kažokam, gan cilvēka apģērbam. Diemžēl ērces pārnēsā bīstamas slimības. Piemēram, suņi pēc ērces koduma var sasirgt ar babeziozi, kas rada smagus audu un orgānu bojājumus. Savukārt cilvēki var inficēties ar encefalītu. Aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju ir vakcinējušies pret šo kaiti. Tā ir bīstama slimība, kuras rezultātā var sākties roku vai kāju parēze vai pilnīgi paralīze. Otra slimība, ko ērces pārnēsā, ir laimborelioze, pret kuru vakcīnas nav.
Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle vērtēja: "Lielākā daļa cilvēku nesaslimst. Piesūcoties ērcei, lokālās šūnas ir pietiekami spēcīgas, lai pirmos ierosinātājus iznīcinātu. Līdz ar to cilvēkam nekāda klīnika neattīstās. Mazākam procentam attīstās lokālās formas ar sārtiem plankumiem, ko sauc par eritēmu. Tad ir jāiet pie ģimenes ārsta un jāsaņem antibiotikas. Protams, ir arī ļoti nopietnās formas, kad ierosinātāja baktērija "borēlija" nokļūst asinīs. Tādā gadījumā var būt smadzeņu apvalka iekaisums, sirds muskuļa bojājums un locītavu bojājumi, vēl ir arī vēlīnās formas, – tās ar locītavu bojājumu ir salīdzinoši reti."
Ja piesūkusies ērce
"Ja cilvēkam ērce piesūkusies un mājās ir kāds spirtu saturošs šķīdums, kaut vai degvīns, tad vates piciņā ielej šo degvīnu, uzliek uz ērces un jāpatur ir kāds brīdis. Lai ērce tā kā apreibst," skaidroja ārste.
Pēc tam ar pinceti ērci var izraut. Galvenais to neaiztikt ar kailām rokām, jo pirkstos var būt mazi, nemanāmi pušumi, kas ļauj baktērijām iekļūt asinīs.
Rozentāle uzsvēra: "Ja ērce ir piesūkusies tā kārtīgi ar asinīm un galviņa ir iekšā, tad viņu izņemt ir ievērojami grūtāk. Iznāk tā, ka norauj tai ķermeni. Cilvēki bieži uztraucas, ka tur palika iekšā. Tas taču ir tā kā skabarga, svešķermenis. Nekur nevajag doties. Viņa neko tur [neizdala], būdama saraustīta, – ne vīrusus, ne baktērijas. Baktērijas no zarnu trakta nokļūst. Tāpēc vajag ļaut organismam dabīgi atgrūst mazo galviņu."
Pēc tam, kad ērce noņemta, 2–4 nedēļas jāseko līdzi savam veselības stāvoklim. Ja paaugstinās temperatūra, parādās galvassāpes, gripai līdzīgi simptomi, – tas var liecināt par encefalītu. Savukārt, ja ērces piesūkšanās vietā vai tālāk no tās veidojas sarkans laukums (eritēma), tad tas var liecināt par laimboreliozi (Laimas slimību). Šādos gadījumos nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.
