2023. gada sezonā mobilais ganāmpulks darbu dabisko pļavu labā veiks arī citviet Latvijā – Daugavgrīvā un Priekuļos, kur šogad ganīsies pirmo reizi, kā arī Jelgavas pilsētā, Līgatnē, Jūrmalas pilsētas Priedaines pļavā, Randu pļavās un Ziemeļgaujas Marsos, kur ganīšana notikusi jau iepriekš.
Latvijas Dabas fonda eksperte Baiba Strazdiņa norādīja, ka ganāmpulks tiks izmantots īpaši aizsargājamās teritorijās iekļautu īpaši aizsargājamo biotopu noganīšanai un atjaunošanai.
Šī gada ganību sezona atklāta Rīgas pilsētas Vakarbuļļos – pļavā pie Buļļupes ietekas Lielupē, kā arī Lielajās Vakarbuļļu pļavās.
Noganīšana plānota tā, lai mazajā Vakarbuļļu pļavā var izziedēt pļavu augi, kuru sēklas plānots izmantot Daugavgrīvas pļavu atjaunošanai. Noēdot daļu no ātri augošajām niedrēm, grīšļiem, augstajām graudzālēm un vīgriezēm, tiks dota labāka iespēja izziedēt zemākiem augiem, kuri savādāk būtu augsto un ātri augošo augu nomākti.
Savukārt Lielajā Vakarbuļļu pļavā tiks veikta niedru aizaugušā tālā pļavas gala noganīšana, kur pērnā gada rudens un ziemas mēnešos tika veikta niedru pļaušana. Tā kā jaunie niedru dzinumi ir saldi un barojoši, Latvijas Dabas fonds cer, ka vismaz daļu no jaunajām niedrēm govis noēdīs, tā dodot iespēju niedru pārņemtajās pļavas daļās sadīgt un izaugt citiem pļavu augiem, tai skaitā gladiolām, kuru sēklas šīs pļavas augsnē ir sadīgušas lielā skaitā.
Vakarbuļļu pļavas Latvijas Dabas fonds apsaimnieko un atjauno sadarbībā ar Rīgas domi, kuras īpašumā ir šī teritorija. Šīs pļavas ir sarežģītas pļaušanai ar traktortehniku, kā arī nopļautā izvākšana ir apgrūtināta.
Noganīšana samazina no pļavas aizvācamās zāles un siena apjomu, kas būtiski atvieglo tās apsaimniekošanu.
Abas Vakarbuļļu pļavas ir pieejamas pastaigām, tās ir gājēju taku caurvītas. Govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.
Šogad iesaistītas arī zemnieku saimniecības
Šogad ar "LIFE" programmas atbalstu mobilās ganīšanas pakalpojumu piedāvās arī trīs zemnieku saimniecības.
Latvijas ziemeļaustrumos šo darbu veiks zemnieku saimniecība "Vētras", Ziemeļlatgalē – SIA "Sita Nature Park", bet Liepājas pusē – SIA "Rukši".
Šogad šīs saimniecības mobilo ganīšanu veiks testa režīmā, noganot dažas pļavas, bet tuvāko piecu gadu laikā katra no tām ir apņēmusies noganīt vismaz 150 hektāru īpaši aizsargājamo biotopu.
KONTEKSTS:
Mobilā ganāmpulka veiktā noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai, norāda Latvijas Dabas fonds. Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrodamas apmēram 50 augu sugas.
Neskatoties uz to, dabisko pļavu un ganību Latvijā šobrīd palicis ļoti maz. Tās aizņem tikai 0,9% no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no mūsu valsts.
