Kas ir ainavu atlants?
Ainava ir viss, ko redzam sev apkārt: meži, lauki, upes, ezeri, jūras piekraste, kultūrvēsturiskās vērtības – ikviena vieta Latvijā.
VARAM Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vadītāja Kristīne Kedo skaidroja: "Attiecīgi tiks gatavoti ieteikumi visiem līmeņiem, kā darboties ar ainavu jautājumiem savās nozarēs un savos pārvaldītajos dokumentos. Faktiski visa Latvija ir sadalīta mazos, mazos gabaliņos – 408 gabaliņos kopumā, un katram no šiem gabaliņiem ir uzskaitītas visas tās vērtības, kuras mums būtu jāsargā."
Izstrādātajā Ainavu atlantā var iepazīt ainavas kartes, to vērtību un raksturojumu. Tas uzskatāms kā sava veida "špikeris" ar ieteikumiem, kur ko darīt vai nedarīt. Plānots, ka Ainavu padomē būs 10-15 pārstāvji no dažādām ministrijām un organizācijām, kuri vienosies par konkrēto teritoriju mērķiem, proti, ainavu saglabāšanu, attīstīšanu un iespējamo pārveidošanu. Vissarežģītākās diskusijas gaidāmas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode atklāja, ka, piemēram, mežsaimniecības nozare iestājas par to, ka nepieciešams vairāk platību, kuras var izmantot meža audzēšanai, tikmēr lauksaimniecības sektors izteicis vēlmi pēc iespējas vairāk ražot.
"Tas ir atkal jautājums par to, kura nozare uzvarēs, jo līdzīgi kā jebkura nozare izstrādā kaut kādu politiku, kam jāpievērš vairāk uzmanība, tad šajā gadījumā attiecībā uz ainavām ir noteikts, kuras mums ir nacionālās nozīmes telpas, kuras vajadzētu saglabāt. Bet ko nozīmē šī ainavas saglabāšana? Principā, ka mums ir mazliet jāiekonservē tā vieta, ka mums ir jāsaglabā tā esošā apsaimniekošanas prakse," skaidroja Strode.
Šobrīd ir teju 50 dažādu vēja parku projektu, no kuriem daļa koncentrējas nacionālās nozīmes ainavu telpās, daļa tuvu tām.
Vidzemes Augstskolas lektore Iveta Druva-Druvaskalne uzskata, ka nav laba situācija Ziemeļgaujas ainavu apvidū, kur Strenču apkārtnē tiek plānots liels vēju parku masīvs: "Mēs izcirtīsim šīs vietas, un mēs pilnībā pārveidosim šo ainavu. Bet tā ir tāda dilemma – sabalansēt šo ekonomisko labumu ar to, ko mēs šobrīd gribam, bet, skatoties ar tādu 100 gadu skatu nākotnē."
Tātad gaidāmas spraigas diskusijas starp Ainavu padomes dalībniekiem, bet pēc tam valdība lems, kurās ainavās kādi ierobežojumi ir atbalstāmi. Šie lēmumi ietekmēs daudz teritoriju.
"Viens no pētījuma rezultātiem arī ir priekšlikumi nacionāli vērtīgām ainavu teritorijām. Tās būtu 18 šobrīd. Piemēram, jūras piekraste, Lībiešu krasts, Rīgas vēsturiskais centrs, Latgales ezeraine, Zemgales līdzenumi. Un tur tad būtu pasākumu kopums, kas šādas vai citas darbības varētu aizliegt," norādīja Kedo.
Daudzviet ir vēlme attīstīt jaunus ciematus un veikt apbūvi pie jūras, ezeriem un upēm, tāpēc jo sarežģītāk kļūst šīs ainavas saglabāt.
"Mums ir jāsaprot, kuras ir tās vērtības, kuras mēs nevaram ierobežot un kuras ir tās, no kurām mēs kaut kādā mērā varam atteikties, lai notiktu attīstība, respektīvi tāds ļoti plāns ledus, pa kuru iet, lai saprastu, kurā brīdī, kura izvēle būtu labāka visai sabiedrībai kopumā," uzsvēra Kedo.
Pašvaldības varēs ņemt vērā šos ainavu novērtējumus, pieņemot lēmumus par teritorijas attīstību. Šobrīd vēl notiek Ainavu padomes izveidošana un nolikuma izstrāde, bet šī gada beigās varētu būt pirmie nopietnie lēmumi par to, kurās Latvijas teritorijās un kādi ainavu politikas ieviešanas plāni tiks piedāvāti.
Šis ir stāsts par Latvijas nākotni – kā tā izskatīsies pēc 10, 50 un 100 gadiem.
Dabas tūrisms un brīvprātīgā maksājuma ideja
Diemžēl arī pārgājieni pa dabas takām un laivošana var negatīvi ietekmēt ainavu. Samestie atkritumi atsevišķos posmos un nomīdījumi, kas šauru taciņu desmit gadu laikā pārvērtuši par lielceļu, apliecina, ka dažos maršrutos tūrisms rada pārāk lielu slodzi, tāpēc speciālisti atzīst, ka tie būtu jāslēdz masu ceļotājiem, bet dabas vērtības jāļauj apskatīt kopā ar dabas gidu.
No 1. maija tiek slēgta upes grīva pie Irbes ietekas jūrā, kur vēsturiski ir bijusi zīriņu kolonija. Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē, pirms desmit gadiem palielinājās cilvēku skaits, kuri dodas pārgājienos gar jūru, un kolonija izzuda, jo pastāvīgu traucējumu dēļ putni tur vairs nevarēja ligzdot.
"Divus gadus mēs brīvprātīgi likām sētiņas un nožogojām šo teritoriju. Tādas upju grīvas ir vairākas, jo piekrastē ligzdojošajiem putniem tā ir liela problēma," stāstīja Strode.
Šogad ir jau pamatīgāka sēta, lai cilvēki ar suņiem tur neietu. Ir arī noteikts sezonāls liegums.
"Vēl kā piemēru varu minēt šo atrakciju, kas saistās ar gājieniem purvā vai supošanu purva ezeriņos. Un atkal jautājums, kādā laika periodā to dara un cik intensīvi to dara," piebilda Strode.
Speciālisti atzīst, ka iekasēt maksu par dabas taku izmantošanu nebūtu samērīgi, turklāt to nevarētu izkontrolēt.
Taču tiek diskutēts par brīvprātīgā maksājuma iespēju dabas taku apmeklētājiem un laivotājiem.
"Es zinu, ka mans kolēģis Andris Klepers ļoti atbalsta šo ideju par brīvprātīgo maksājumu, piemēram, man arī liekas ļoti laba ideja par, pieņemsim, "Mobilly". Es eju šo taku un es ieskaitu, piemēram, divus, trīs eiro kā brīvprātīgais. Vai upes, piemēram, Gauja – numur viens laivotākā upe. Vai te nevajadzētu kaut kādu maksu?" pauda Vidzemes Augstskolas lektore Druva-Druvaskalne.
Iekasēto naudu varētu izlietot infrastruktūras izveidei un uzturēšanai. Bet, lai pieņemtu lēmumu, vai kādu dabas taku slēgt vai veidot jaunu takas maršrutu kaut kur netālu, ir jāveic monitoringa uzskaite, cik cilvēku to apmeklē, un, ierīkojot parauglaukumus, jāvērtē tūristu radītā ietekme. Pareizi saplānojot maršrutus, var izvairīties no jutīgu biotopu šķērsošanas. Tāpat svarīgi ir neveidot neskaitāmus līdzīgus maršrutus tuvu vienu otram.
