Šogad piesārņotāju tops krasi mainījies – ja agrāk "līderi" bija dzērienu ražotāji, tad šoreiz "triumfēja" cigarešu ražotāji. Kopumā vairāk nekā puse no savāktajām atkritumu vienībām bijuši tieši izsmēķi. Piecinieku noslēdz saldumu un alus ražotāji.
Svarīgi – alus ražotājs pludmali piesārņojis nevis ar pudelēm, bet tieši ar korķīšiem.
"Līderu" tops:
- "Imperial Brands" (zīmols "Winston")
- "Philip Morris International" (zīmoli "Marlboro", "L&M", "Chesterfield", "Parliament")
- "Reynolds American" (zīmoli "Camel", "Caines")
- "Roshen" konfektes/"AB InBev" (zīmola "Corona Extra" alus)
Vaicāta, vai ar mūsdienu tehnoloģijām ir kāda iespēja risināt izsmēķu nonākšanu pludmalē, Kolāte norādīja – nemest tos zemē, jo tas nav ļoti sarežģīti.
"Tas, protams, ir sabiedrības izglītošanas jautājums, jo daudziem šķiet – kas tad tas ir, vatīte, papīriņš. Nē! Tas ir plastmasas objekts, plastmasas šķiedras, kas piesūcinātas ar visām tām vielām, kas smēķēšanu padara par kaitīgu. Nometot izsmēķi ar visām tām vielām zemē kādā mitrā vietā, kur tās sāk izdalīties, loģiski, ka arī tur tas ir kaitīgi," viņa sacīja.
Viņa arī pauda –
problēmu rada tas, ka izsmēķi ir mazs objekts, tāpēc tos vieglāk apēst ir dažādiem dzīvniekiem vai zīdaiņiem.
Audita rīkotāja stāstīja, ka izsmēķi nav atkritumi, kuru izplatību var ierobežot ar infrastruktūras risinājumiem, piemēram, miskastu izvietošanu. Apsekojot pludmali, kustības pārstāvji neredzēja problēmas ar urnu pieejamību. Galvenais uzdevums ir sabiedrības izglītošana, jo pati smēķēšana pludmalēs nav atļauta.
"Būtu tiešām jocīgi, ja mēs ieviestu kaut kādas īpaši un daudz vietas izsmēķu izmešanai, tajā pašā laikā paziņojot, ka smēķēt šeit ir aizliegts,"
sacīja Kolāte.
Tomēr arī ražotāji var meklēt veidus, kā savus produktus darīt mazāk kaitīgus videi. "Philip Morris Latvija" iespējas sniegt komentāru neatrada, tāpēc nav zināms, ko par izsmēķu kaitīguma mazināšanu domā paši ražotāji.
Auditā arī secināts, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu no pludmales gandrīz pilnībā pazudušas pudeles, bet palikuši to korķīši.
Lai arī 2021. gada Latvijā ir aizliegta plastmasas ausu kociņu tirdzniecība, tomēr vēl aizvien tie ir atrodami dabā, secināts auditā. Biedrības pārstāvji pieļāva, visticamāk, cilvēki vēl aizvien turpina lietot jau iepriekš iegādātos kociņus un pēc tam tos izmet tualetes podā. Tālāk tie nonāk notekūdeņu attīrīšanas stacijās, kur ne visi tiek aizturēti.
"Zero Waste Latvija" atgādināja – vates kociņi pēc lietošanas jāizmet miskastē, nevis podā vai izlietnē.
Vidēji Latvijas pludmalēs uz katriem 100 metriem ir 375 atkritumu vienības, kas ir 19 reižu vairāk nekā Eiropas Savienības noteiktais mērķis.
