Smilšakmens sienas ir trauslas, gravējumi nodara postu ekosistēmai, iznīcina mikroklimatu un virkni dzīvību, kas mīt šādās vietās, uzsvēra DAP. Piemēram, smilšakmens sienas ir mājvieta daudzām aļģēm, sūnām, mikro papardēm, kukaiņiem, putniem.
Pie populāriem dabas tūrisma objektiem ir izvietoti informatīvie stendi par līdzās esošajām dabas vērtībām un atļautajām un aizliegtajām darbībām to tuvumā. DAP aicināja iepazīties ar stendu informāciju un to ievērot. Lai kontrolētu noteikumu ievērošanu, pārvaldes vides inspektori arī turpmāk veiks teritoriju kontroli un regulārus apsekojumus.
Pārkāpjot noteiktos aizliegumus, var iestāties administratīvā atbildība un tikt piespriests naudas sods – fiziskām personām līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām līdz pat 2400 eiro.
Smagāku pārkāpumu gadījumos iespējama arī kriminālatbildība.
Vienkopus visvairāk krauju, gravu, strautu, smilšakmens un dolomītu klinšu un alu Latvijā atrodas Gaujas senielejā un tās pieteku krastos, kuru vēsture sniedzas 370–380 miljonus gadu senā devona periodā. Lielu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu īpatsvaru Gaujas Nacionālajā parkā sekmēja ledāju kušanas ūdeņi, kas atrada un iztīrīja senās gravas. Tādēļ Gaujas Nacionālajā parkā ir aizliegts pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un citu pasākumu rīkošanai.
