Šis dzīvnieks nav rados ēzeļiem, bet ir vēžveidīgo klases augstāko vēžu apakšklases vienādkājvēžu kārtas ūdensēzelīšu dzimtas pārstāvis.
Par ūdens ēzelīti šis vēzis nodēvēts gan zinātniskajā (latīņu) valodā – Asellus aquaticus –, gan daudzum daudzās mūsdienu valodās. Kāpēc par "ēzelīti"? Tāpēc, ka dzīvnieks ļoti bieži noliec savus garos otrā pāra taustekļus kā ēzeļa ausis.
Tāpat kā citiem augstākajiem vēžiem, ūdens ēzelīša ķermenis ir posmots – sastāv no pieciem galvas, astoņiem krūšu un septiņiem vēdera posmiem. Viņam ir septiņi bezmaz vienādi ejkāju pāri. Ūdens ēzelīša ķermeņa aizmugurē labi saskatāmi ārējie elpošanas orgāni – par žaunu vākiem pārveidotas ekstremitātes.
Nelielais radījums apdzīvo pārsvarā dažādus ar augiem dāsni aizzēlušus stāvošus un lēni plūstošus saldūdeņus. Starp citu: vienīgais Latvijas saldūdeņos mītošais vienādkājvēzis!
Ūdens ēzelīši parasti uzturas ne īpaši dziļās ūdenstilpju vietās, lielākoties ar augiem bagātās vietās. Šie vēži ir nozīmīgi ūdensaugu atlieku noārdītāji. Tiesa, mēdz panašķoties arī ar dzīvu augu jaunām, mīkstām daļiņām.
Viņus var uzskatīt par daudzēdājiem un visēdājiem – ūdens ēzelīši pārtiek ne tikai no beigtiem, sadalīties sākušiem un jauniem, maigiem augiem, bet arī no dzīvnieku atliekām, no sēnītēm, mikroorganismiem, īsi sakot, no dažādām pūstošām organiskām vielām.
Piemērotās teritorijās ūdens ēzelīši mēdz būt sastopami lielā daudzumā. Neba velti viņi tiek uzskatīti par dažādu ūdens dzīvnieku (tostarp zivju) nozīmīgu barību.
Aizsardzības metodes? Slēpšanās maskējošā vidē un ekstremitāšu upurēšana (zaudētās kājas ataug).
Ūdens ēzelīši, kuri ilgstoši pamanās izvairīties no apēšanas, var nodzīvot gadu pusotru. Tas mūsu platuma grādos ir vienas viņu paaudzes iespējamā mūža garuma laiks. Šai laikā, protams, jāparūpējas par pēcnācējiem.
Posmaino saldūdens vēzīšu vairošanās tieši saistīta ar silta ūdens periodu, Latvijā tā norit vasaras mēnešos. Dzimumakts ir ilgstošs un sarežģīts process. Arī attīstība ir komplicēta. Interesanti, ka jaunie īpatņi pēc izšķilšanās no oliņām tūdaļ nedodas plašajā pasaulē, bet vidēji mēnesi paliek mātes aprūpē un aizsardzībā – uzturas īpašā ādas krokā, tā saucamajā perējamajā kamerā mātītes ķermeņa apakšpusē.
Jāpiebilst, ka ūdenī mājojošais šī gada bezmugurkaulinieks ir līdzinieks un tuvs sistemātiskais radinieks uz sauszemes mītošiem bezmugurkauliniekiem – mitrenēm.
2024. gada sēnes, augi, dzīvnieki, vietas...
