Gumijas zābaki, biezs apģērbs, cimdi, lāpstas un ūdens rezerves – latvāņu talkas dalībnieki ir pilnā ekipējumā. Vēl īsi pirms kopīgajām visas valsts aktivitātēm Lielajā talkā Augšdaugavas novada Vīgantu ciemā dabas eksperti, iedzīvotāji un viesi ar latvāņiem cīnās, rokot to saknes.
Pieredze talciniekiem dažāda, bet visi atzīst, ka cīņa ar šo invazīvo augu ir laikietilpīgs un grūts process.
Talkas dalībnieks no Višķu pagasta Jānis Strods norādīja: "Iedur lāpstu pie tā vecā latvāņa, principā tā vecā latvāņa sakni kanpi te divatā, trijatā viens otrs var izrakt. Jaunie jau iet labi, nav nekādas vainas."
Augumā šobrīd nelielos Sosnovska latvāņus izdur aptuveni 5–10 centimetru dziļumā zem augsnes virskārtas. Darbība būs jāatkārto vēl vismaz 2–3 reizes sezonā. Tas ir efektīvi mazās platībās atsevišķu augu iznīcināšanai vietās, kur nevar izmantot tehniku, ķīmisko ierobežošanu vai citas metodes.
Talkā sastaptie iedzīvotāji dalījās arī pieredzē par dažādu gan tradicionālu, gan senču pārbaudītu paņēmienu izmantošanu. "Es ar savu kaimiņu Pēteri katru pavasari apejam savus laukus un katru gadu atrodam kādus divus, trīs vai četrus latvāņus, kas izlien. Paņemam lāpstas, nogriežam un pakaisām sāli. Nākamajā gadā tas vēl izlaiž saknītes, nogriežam vēl un izberam vēl sāli. Zināt, trešajā gadā lielākā daļa vairs neparādās. Tāpat mēs izdarām brīvprātīgi, aizejam pie kaimiņa," sacīja Strods.
Savukārt pašvaldības aģentūras "Višķi" direktors Kaspars Putniņš norādīja, ka šobrīd ir īstais laiks miglošanai: "Faktiski kā tautā saka: "Sāks ziedēt māllēpes – jāmiglo šis zvērs [latvānis]"!"
Viņš arī norādīja, ka talkas mērķis ir iepazīstināt cilvēkus ar problēmu, lai nebūtu tā, ka vienam ir dārziņš, viņš strādā savā dārziņā un iznīcina latvāņus, bet ar vēju un putniem to sēklas no kaimiņiem atnes atkal un atkal.
Tāpat ar Lielās talkas kustību iecerēts pievērst vērību tam, ka visvairāk latvāņu izplatību veicina cilvēku bezdarbība, īpaši tajās teritorijās, kur viens privātās zemes īpašnieks cīnās, bet otrs ne.
"Rakstām vēstules un prasām ar labu un ar sliktu; kad tiek pie soda naudām, tad jau sāk pārdzīvot, kāpēc liekam soda naudas," norādīja Putniņš.
Savukārt VAAD Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vita Putniņa pauda: "Vairāk un vairāk katru gadu mēs saņemam sūdzības. Vairāk, jo kaimiņi blakus nepļauj vai arī interesē, kā tos apkarot un apkopt. Ar šo akciju gribētu arī "aizklauvēties", uzrunāt tos cilvēkus, kuriem ir tās zemes platības, kuras viņi nekopj. Šis ir viens paņēmiens, kā mēs sakārtojam vidi, jo latvānis ir arī ekonomiskais drauds, dabai drauds, jo [tā dēļ] pazūd dažādas sugas."
Lielās talkas nedēļā dažādos pieredzes apmaiņas pasākumos latvāņu apkarotāji talkos arī Rēzeknes, Ventspils, Kuldīgas, Talsu, Ropažu, Jelgavas, Gulbenes un Siguldas novados. Tāpat iedzīvotāji aicināti organizēt arī mājās ģimenes un kaimiņu talkas.
