Labradoru vai rotveileru?
Skulptūras tēlnieks veido turpat parka apmeklētāju acu priekšā, turklāt visu gadu zem klajas debess.
Par sirdij vistuvāko darbu Jaunzems sauc to, pie kura konkrētajā brīdī strādā. Turklāt viņš nekad iepriekš neizpauž topošās skulptūras ideju, tādēļ lai emocijas, ar kādām top darbs, vēl paturētu pie sevis un pats nezaudētu interesi.
"Mīļākais darbs vienmēr ir tas, kas ir procesā, kas nav vēl gatavs, nav pabeigts. Kāpēc? Katrā darbā ir konkrēta tēma, konkrēts stāsts izstāstīts. Tai darbā, kur vēl šis stāsts nav izstāstīts, tu dzīvo emocionāli ar šo tēmu. Tēma tevi ir uzrunājusi. Tas tev ir aktuāls," viņš skaidroja.
Nereti parka apmeklētāji daudzās skulptūrās saskata dzīvnieku tēlus. Jaunzems atzīst – viņš ne reizi nav veidojis darbu par godu saviem vai citu saimnieku mājdzīvniekiem. Pauls dod priekšroku tam, ka dzīvnieki viņam allaž ir blakus. Viņa mīluļa Džambo vārds ir gandrīz kā āfrikāņu perkusiju instrumentam – džamba. Paula mājās pirms Džambo bijuši divi labradori Juko un Nemo. Viens nodzīvojis 16, otrs 14 gadus.
Pēc mīluļu aiziešanas mūžībā saimnieki divus gadus dzīvojuši bez suņa. Viņš sacīja: "Mēs ar kundzi nevarējām īsti izlemt, ko nākamo ņemt – vai atkal trešo labradoru vai rotveileru. Es vienu vakaru internetā ieraugu – ir baigi smuks kucēns. Nolēmām – ņemam to pašu labradoru."
Internetā nopirktais sunītis gan neizauga labradors – pieaicināta suņu eksperte konstatējusi, ka Džambo ir radinieks arī... rotveileram. Džambo tāpēc neiet ūdenī, kā viņa priekšteči Juko un Nemo. Toties aktīvi komunicē ar meža dzīvniekiem. "Tur tālāk ir lapsas ala. Lapsa katru nakti apciemo kaimiņu sētu. Tur kaķīšiem bļodiņā kaut kas ir palicis. Džambo ar to lapsu jau ir sadraudzējies," sacīja tēlnieks.
Pauls ir pārliecināts – ja daudz vairāk nodarbotos ar Džambo apmācību, mīlulis būtu krietni vien gudrāks nekā viņa saimnieks. Savu mīluli Pauls raksturo kā pozitīvu uzlādētu būtni, kas atmosfēru mājās un ģimenē padara prieka un smieklu pilnu.
Jau pirmajā tikšanās reizē, kad Pauls kopā ar sievu brauca pēc nākamā mājas mīluļa, sunim bijis skaidrs, ka ieradušies viņa īstie cilvēki.
"Saimnieks bija iznācis ārā ar viņu. Un viņš sēž blakus, vēro, kas tur piebrauc ar mašīnu. Nekustīgi. Kad izkāpām no mašīnas, viņš pieskrēja un tik priecīgs bija, ka likās, ka viņam tā sirds izkusīs, izlēks ārā! Tā mēs braucām mājās," viņš norādīja.
Džambo visu kontrolē
Ģimenes mīlulis savus saimniekus nepārtraukti uzmana un visu laiku ir nomodā par viņu drošību un labsajūtu. Saimnieki zina, ja Džambo vienreiz ierejas, tā ir ziņa, ka viņš visu kontrolē. "Mēs ienākam istabā no āra darbiem, paēdam pusdienas vai ko. Uzreiz ārā neizejam. Viņš uzreiz kontrolē. Uzlec pie loga un vienreiz uzrej. Pajautā – vai jums tur viss ir labi? Kāpēc nenākat ārā neviens? Kad man te ir ekskursiju grupas, viņš mani neizlaiž no redzesloka, vai man nav kāds apdraudējums no tiem cilvēkiem. Un, ja tā situācija ir tāda, ka es aizeju aiz skulptūras, ka viņš mani neredz, viņš vienreiz uzrej," par Džambo valodu stāstīja saimnieks.
Tāpat kā apmeklētāju suņiem, arī Džambo ir aizliegts iet skulptūru dārzā, taču tas netraucē sunim uzmanīt savu saimnieku un sekot katram viņa solim. "Man vajadzēja akmenim apakšā pie zemes līmeni fiksēt. Nogūlos zemē , lai ar līmeņrādi varu izčekot... Es domāju, ka viņš žogu izārdīs, kā viņš trakoja, – saprata, ka man kaut kas noticis. Grib tikt man klāt. Divreiz tā bijis," atminējās Pauls.
Drīz Džambo svinēs savu sesto dzimšanas dienu, un saimnieki cer, ka viņš nodzīvos tikpat ilgu mūžu kā viņa priekšgājēji.
"Tik ļoti ir pierasts. Pie katra sunīša jau pierod. Pie katra dzīvnieka, kas ģimenē. Džambo ir ļoti īpašs. Viņš ar savu raksturu, ar savu gudrumiņu ir ļoti īpašs sunītis,"
sacīja saimnieks.
