Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds. Suņa ēdienkarte

Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds. Franču buldogi

Ķepa uz sirds. Pamestie kaķi

No klaidonīša Ēģiptē līdz mājas mīlulim Latvijā – kurlā runča Simsima dzīves līkloči

Simsims ir ielas kaķis no Ēģiptes. Klaiņojoši dzīvnieki šajā valstī nav nekas pārsteidzošs, tomēr Simsimu likteņa līkloči atveda līdz pat Latvijai. Arābu valodā Simsims nozīmē "sezama sēkliņa". Savu vārdu kaķis ieguvis pateicoties sniegbaltajam kažociņam. Raksturs gan mazajam ēģiptietim nemaz nav tik balts un pūkains. Kā smejas saimniece Alise Pabērza, kaķis reizēm uzvedas nešpetni un temperamentīgi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".

Simsima saimniece neslēpa – pēc kaķa viņa nelūkoja, jo tajā laikā mājās bija divi suņi. Esot Ēģiptē, viņai vienudien, skaļi bļaudams, pieklīda balts kaķītis. Tā gan nav bijusi kāda īpaša parādība, jo kaķi atnāk, padzīvojas un dodas atkal tālāk. Tomēr Simsims – kā atnāca, tā prom vairs negāja. Alise turpināja viņu barot, pēc tam aizveda sterilizēt. Un tad, pamanīja, ka Simsims vispār nereaģē uz skaņām. Baltais kaķis bija pilnībā kurls.

"Man bija skaidrs, ka es viņu nevaru atstāt uz ielas, jo tā būtu viegla nāve uzreiz, skarba nāve," viņa piebilda, uzskaitot riskus – citi klaiņojoši kaķi, klaiņojoši suņi, intensīva satiksme. Arī atrast mājas kurlam kaķim valstī, kur ir tik daudz klaiņojošu dzīvnieku, nebūtu viegli, tāpēc izvēle krita par labu vešanai uz Latviju.

Alise lēsa, ka kaķa pārvešana izmaksājusi aptuveni 200 eiro. Sarežģītākais šajā procesā bija sagaidīt no iestādēm visus nepieciešamos dokumentus – tas aizņēmis aptuveni pusgadu. "Pirmkārt, viņu vajag vakcinēt pret trakumsērgu, pēc tam ir jānogaida mēnesis un jānoņem asinsanalīze, kas pēc tam ir jāsūta uz Eiropas kaut kādiem asinsanalīžu centriem, kuri atsūta atpakaļ sertifikātu aptuveni mēneša laikā, ka nav trakumsērgas. Un pēc tam ir vēl trīs mēneši jānogaida, un tad drīkst izceļot no valsts," viņa pastāstīja.

Lidojumu Simsims pārcietis ar sfinksas cienīgu mieru. Iepīkstējies vien pie pacelšanās, bet visu pārējo ceļojuma laiku gulējis savā būrītī. Arī klimata maiņa un jaunās mājās Simsimam nesagādāja nekādu stresu – tā vien šķiet, ka viņš to bija gaidījis jau sen. Uz sniegu gan Simsims labprātāk noskatās pa logu.

Grūtākais sadzīvē ar nedzirdīgu kaķi ir tas, ka mīluli nevar pasaukt.

Tagad ar smaidu Alise atceras gadījumu, kad Simsims vasarā pazudis ārā un visa ģimene veselu dienu nav varējusi kaķēnu atrast. Toreiz gan visi bija nobijušies, visu izmeklēja, izstaigāja apkārtni, bet kaķa nav. Galu galā izrādījies, ka Simsims iekāpis iebūvētā skapja vistālākajā stūrī un saldi gulējis.

Savu satikšanos ar Simsimu Alise sauc par brīnumainu. Viņa atzīst – kopš neplānoti attapusies, dzīvojot Ēģiptē, dzīves pagriezieni kļūst tikai pārsteidzošāki. Pērnā gada septembrī Alises mājās Ēģiptē pieklīda vēl kāds viesis – cālītis!

Alise, atminoties abu satikšanās dienu, pastāstīja, ka vienu dienu ar suni izgāja no mājas un draugs mudināja ātri kāpt mašīnā, kamēr suns nav pamanījis apkārt klīstošo cāli. "Kamēr mēs iekāpjam mašīnā, tas cālītis taisnā ceļā atskrien un uzlec, iekāpj iekšā un neiet prom. Es skatos un redzu, ka tur jau sēž kādi seši kaķi apkārt, kuriem ir tāds: "Paskaties, te varētu būt labas pusdienas" un man draugs saka – nu ko darīt, es taču nevaru viņu ņemt, es nozagšu cālīti."

Mazais cālītis tagad jau kļuvis par lielu gaili. Viņam pat nopirkta draudzenīte vistiņa, lai vienam nav garlaicīgi. Uz Latviju gan šo mājputnu Alise neplāno vest. "Tad, kad viņš bija mazs cālēns, viņš man gulēja uz sirds, viņam droši vien siltumu vajadzēja," viņa sprieda, atminoties, ka cālis varēja iekārtoties arī uz galvas vai pleciem. Tāpat putns vienmēr turējies tuvumā saviem saimniekiem.

Pieklīdušais cālis.
Pieklīdušais cālis.

Alise atzīst, ka reizēm ir grūti samierināties ar situāciju valstīs, kur attieksme pret dzīvniekiem ir kā pret mantu, bieži kā traucēkli. Ja kaķus senatnē vēl uzskatīja par svētiem, tad tagad dažos reģionos valda māņticība, ka kaķi var nest arī nelaimi. Bet no suņiem ēģiptieši bieži baidās un nevēlas tos ielaist savās mājās.

"Ar tiem suņiem ir tā, ka ēģiptieši diezgan baidās, īpaši bērni – tas iet nebeidzamā aplī, jo bērniem ir bail, viņi met ar akmeņiem, un suņi ir agresīvi pret viņiem, bet kopumā tie suņi ir ļoti jauki un sirsnīgi," novērojusi Alise.

Visus savus dzīvniekus Alise sauc par brālīšiem. Viņai nav šaubu, ka satikšanās ar Simsimu ir labākais, kas toreiz ar viņu Ēģiptē noticis.

Un galu galā, pie kura katra jau kaķis nemaz tā neatnāk. Vislabākā sajūta ir tā, ka dzīvnieki savus saimniekus pieņem tieši tādus, kādi viņi ir. Neatkarīgi no statusa sabiedrībā, amata, algas vai jebkā cita. Un arī Alise pieņem Simsimu – tādu, kāds tas atnācis pie viņas. Tā ir mīlestība, kurai nav robežu – ne sirdī, ne kilometru attālumā.

Ķepa uz sirds

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti