"Mičkēnos" ir vēsturiskas mājas, kurās dzimis un audzis latviešu valodnieks Endzelīns un citi jaudīgi cilvēki.
"Mičkēnu" saimniece Anna Urbāne Latvijas Radio stāstīja, ka pērn 18. novembrī, kad viņi ar vīru Kasparu pirmoreiz te ienāca kā jaunie saimnieki, nav īsti pat nojautuši, cik bagāta ir šīs vietas vēsture.
Anna norādīja: "Viņa vecākais brālis, kurš šeit saimniekoja, bija Valmierā nodibinājis pirmo zemnieku kooperatīvu, viņš rakstīja ļoti daudz rakstus par šo apkaimi, nesen ir atkal izdota viņa grāmata."
Savukārt Kaspars piebilda: "Tad, kad mēs sākām meklēt par "Mičkēniem", tad tā informācija nāca tik daudz, pat ļoti daudz."
Bet Anna norādīja: "Par šīm mājām, par mājvietu, par "Mičkēniem" ir jau no kaut kāda tūkstoš sešsimt kaut kāda gada. Īstenībā šī ir tāda pamatīga vecsaimniecība."
Saimnieki atzina, ka vēlas, lai šī sēta ar daudzajām "Mičkēnu" saimniecības ēkām un savu vēsturi būtu atvērta cilvēkiem un liktu aizdomāties, par to, ar kādu sīkstumu ir veidota saimniecība, skoloti bērni.
Anna skaidroja: "Viņi izpirka zemi no muižas, un jau Latvijas laikos te bija vairāk nekā 100 hektāri zemes, bet, kas mani visvairāk šajā sakarā uzrunā, – jā, protams, arī Endzelīns, viņš te ir pavadījis bērnību, bet tas, kas mani visvairāk aizķēra, ka tie latvieši, viņi paši varēja, viņi bija tik spējīgi, viņi varēja savus bērnus izskolot, lai viņi pēc tam varētu kļūt par profesoriem. Un tie bija zemnieki! Tie bija zemnieki, tie nebija vācu muižnieki vai krievu oficieri. Skaidrs ir tas, ka mēs noteikti gribam turēt to vietu atvērtu gan cilvēkiem, gan idejām."
Kamēr talcinieki vēl pulcējās, saimnieki Latvijas Radio izrādīja klētiņu, kas plašajā sētā ir pati vecākā ēka. "Tā ir vienu gadu vecāka nekā Endzelīns! Man patīk domāt, ka viņš tur bērnībā sēdēja uz tās maliņas un šūpināja kājas," teica Anna.
Savukārt saimnieks Kaspars Urbāns plāno, kā varētu klētiņu atjaunot un kā to varētu izmantot.
Viņš teica: "Pirmie darbi būs vienkārši sataisīt viņai jumtu, klētiņai ir lubiņu jumts. Skaidrs, ka mēs gribam saglabāt lubiņas. Ideja ir pieaicināt kādu meistaru, kas mums uztaisītu tādu kā meistarklasi, jo man ir tik daudz cilvēki teikuši: "Kaspar, es arī gribu, es arī.""
Kaspars arī pauda savu vīziju – viņš redz šo vietu, kur notiek darbība un kustība, jo kāda gan jēga turēt šādu vēsturisku vietu aizvērtu, – lai taču cilvēki nāk un skatās.
Bet nu jau laiks ķerties pie talkas darbiem. Kaspars atzina, ka viņam to ir vesels saraksts.
Atbraukušie talcinieki skaidroja, ka viņus uzrunājusi gan saimnieku apņēmība sakopt šo vietu, gan arī tālākās ieceres.
Arī šo sestdien "Mičkēnos" būs talka. Tā iekļauta arī Lielās talkas kopējā kartē. Runājot par talkas nozīmi, Kaspars aiz klētiņas rāda zili ziedošu laukumiņu, kas uzplaucis pēc iepriekšējās talkas reizes.
"Pirms nedēļas mēs novācām lapas, kas tur bija gadu gadiem krājušās, jūs redzat, – vienā vietā novācot lapas, cik smuki izaug zilas puķītes, man liekas, ka tas arī ir, ka vajag saņemties un izkustēties, un būs smuka vieta, kur mēs laipni gaidīsim cilvēkus, lai runātu par šo vēsturi," norādīja Kaspars.
Par to, kā veidot "Mičkēnu" sētu, kā labāk parādīt tās vēsturi, saimnieki domā un meklē idejas. Jāpiebilst, ka šogad izcilajam valodniekam Jānim Endzelīnam atzīmējam 150. dzimšanas dienu.
