Londonas klusajā centrā jau 99 gadus atrodas Čārlza Dikensa muzejs. Mājas īres tiesības rakstnieks iegādājās 1837. gadā, pateicoties sava pirmā romāna "Pikvikas kluba piezīmes" panākumiem, tā ir arī vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies Londonas māja, kurā dzīvojis rakstnieks.
Nupat muzejā iekārtota jauna, ļoti īpaša izstāde.
"Mēs nesen sākām kataloģizēt visu muzeja kolekciju, kas nozīmē katra priekšmeta identifikāciju un aprakstu, un, ejot cauri 100 000 vienību, sapratām, ka mums ir ļoti daudz materiālu, kas attiecas tieši uz dzīvniekiem. Gan dzīvniekiem Dikensa un viņa ģimenes dzīvē, gan viņa darbos.
Sapratām, ka tā ir iespēja parādīt materiālus, kas iepriekš nav bijuši izstādīti," stāstīja muzeja direktore Sindija Šugrū.
Krēslainajā Viktorijas laikmeta mājā vairākas istabas stāsta gan par Dikensa ģimenes mīluļiem, gan par 19. gadsimta londoniešu ieradumiem. Virtuvēs bieži tika turēti eži, jo tas bija veids, kā cīnīties ar insektiem, un suņu galvenais uzdevums bija sargāt māju, bet kaķu – ķert peles.
Uz katriem 10 londoniešiem bija viens kaķis.
"Dikensa meitai Meimijai bija divi balti kaķēni, un vēlāk vienam no tiem arī bija kaķēni. Kaķene bija nolēmusi, ka kaķēnus audzinās tieši Dikensa darbistabas stūrī. Dikensam tas nepatika, jo kaķēni traucēja rakstīt, taču kaķene nelikās mierā, visu laiku nesa kaķēnus atpakaļ uz darbistabu, un rakstniekam galu galā nācās piekāpties," stāstīja muzeja kuratore Emma Hārpere.
Diemžēl nav saglabājušās vizuālas liecības par to, kā Dikensa kaķi izskatījās, taču muzeja darbinieki domā, ka tie bijuši visparastākie mājas kaķi.
"Viņam arī bijis kurls kaķītis Bobs, kurš centies pievērst saimnieka uzmanību, ar ķepu dzēšot nost eļļas lampu, tā neļaujot rakstniekam strādāt," stāstīja Emma Hārpere.
Jaunajā ekspozīcijā īpaši piedomāts par ģimenēm ar bērniem, izvietojot gan tāfeles, kur zīmēt, gan aicinot nobalsot par mīļāko mājdzīvnieku. Ir arī atsevišķa rotaļu istaba bērniem.
Mājdzīvnieku stāsti Dikensa muzejā mājos līdz pat nākamā gada janvārim.
