"Paceļu acis un skatos, un es redzu, uz divām ķepām tā nolicis priekšā, lācis skatās uz mani! Pirmajā brīdī nodomāju – nē, tas nav lācis, tas ir kaut kāds liels suns," tā Vija Rodionova-Sirmā atminas sastapšanos ar lāci.
Vija un viņas vīrs Sergejs ir kaislīgi sēņotāji, kuri gadu gaitā Vaiņodes apkaimes mežus iepazinuši ļoti labi un nekad nebija pat trakākajās fantāzijās iedomājušies, ka varētu sastapt lāci.
"Viņš pagriež galvu, ieraudzīja laikam arī mani, bet es jau to tad nesapratu, bet tik redzu, ka viņš kustas un ka tas tiešām ir lācis," turpina Vija.
Sieviete šajā brīdī tikpat kā zaudējusi runas un pārvietošanās spējas un tikai ar vīra palīdzību tikusi līdz mašīnai. Tikšanās beidzās bez traģiskām sekām, vienīgi abu sēņotāju sunene Taiga, bēgot no ķepaiņa, savainojusi kāju. Vija atzīst – viņa šajā mežā vairs nespers kāju.
Latvijas vadošais lāču pētnieks Jānis Ozoliņš atzīst, ka šo lielo dzīvnieku novērošana Kurzemes pusē ir ļoti liels retums. Visbiežāk lāči sastopami Igaunijas un Krievijas pierobežā – tieši šajās abās šajās valstīs ķepaiņi nekad nav bijuši pilnībā izmedīti un nereti arī ieklīst Latvijā.
"Pa vidu ir tas atmežotais, tas jau ir gadsimtiem atmežots, Zemgales līdzenums, un šobrīd mēs to saucam par "Via Baltica", par Rīgas–Bauskas šoseju, kur pārkļūt dienas laikā arī cilvēkam jau ir grūti. Tā kā nav ko brīnīties, ka lāči ļoti reti var šķērsot šo teritoriju," stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Ozoliņš nedomā, ka dzīvnieka pamanīšana varētu būt saistīta ar kādas lāču ģimenes iemitināšanos Kurzemes mežos. Kā tieši šis dzīvnieks iemaldījies Kurzemes pusē, pētniekam atbildes nav.
Viņš pats pēdējo reizi ķepaiņu pēdas redzējis toreizējā Saldus rajonā pagājušā gadsimta 80. gadu vidū.
"Līdz mums šī informācija kā līdz zinātniekiem nav atnākusi, kas tur īsti bija, kādos apstākļos to redzēja un kādi ir tie pārbaudāmie pierādījumi. Bet es negribu noliegt, ka Vaiņodes ģimene to lāci ir redzējusi," piebilst Ozoliņš.
2023. gadā Latvijā pabijuši 130 pieauguši lāču tēviņi, kā arī novērotas 16 lāču ģimenes – mammas ar bērniem, kuri, visticamāk, dzimuši tepat Latvijas teritorijā.
