Siltā pavasara dēļ šogad daudzu augu ziedēšana sākusies strauji, tāpēc, iespējams, vainagi izskatīsies citādi, nekā ierasts. Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Vides fakti" skaidroja Latvijas Dabas fonda eksperte un botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova, augu izvēlē vainagam var vadīties pēc vienkārša principa –
ja kaut kas pļavā ir tikai vienā eksemplārā, to neplūcam.
Krāšņs svētku vainags izdosies, piemēram, no tradicionālajiem ziediem un augiem – margrietiņām, rudzupuķēm, sarkanā un baltā āboliņu, ozola zariem, magonēm, vībotnēm, papardēm un smilgām. Šos augus drīkst plūkt bez bažām, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centra "Slītere" vadītāja Andra Ratkeviča, tomēr jāatceras, ka arī šie augi jāplūc saudzīgi, tos nedrīkst plēst ar saknēm.
Augu iepazīšanai un skaistāko vainagu izrādīšanai Latvijas Dabas fonds šogad arī izsludinājis konkursu – lai tajā piedalītos, jānovij vainags no tipiskiem dabisko pļavu augiem – pīpenēm, dzelzenēm, madarām, dzirkstelītēm, dedestiņām, nārbuļiem, pelašķiem un citiem. Plašāka informācija, kā arī vainagu vīšanas instrukcijas atradīsi šeit.
Kā saprast, ko neplūkt?
Pļavas silpurene, Sibīrijas skalbe, Baltijas dzegužpirkstīte, bruņcepuru dzegužpuķe, smaržīgā naktsvijole, dzeltenā dzegužkurpīte, jumstiņu gladiola, gada staipeknis, bezdelīgactiņa un daudzgadīgā mēnesene – šiem augiem jāļauj palikt pļavā, jo tie ir aizsargājami.
Tāpat nevajadzētu ķerties klāt indīgiem augiem – Latvijā tādu ir ap 100, un to izpausmes atšķiras – var kaitēt to sakne, sula vai smarža.
Vēl par pļavām, augiem un vainagiem
