Aģes upē kādā Zvejniekciema posmā šogad izveidojies vērienīgs koku sastrēgums. Lai upes tecējumu atslogotu, uz Pasaules Dabas fonda rīkoto talku sanākuši ap 30 dalībnieku, kas Aģē sakritušos kokus sazāģē, mazākus zarus talcinieki krastā iznes ar rokām, bet lielākos baļķus pludina pa straumi un pēcāk krastā tos vēl citi talkas dalībnieki krāmē kaudzēs. Upes dabiskā plūduma atjaunošana ne vien atbrīvos ceļu laivotājiem, bet veicinās arī labvēlīgākus apstākļus zivīm, stāsta fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
"Diemžēl tā nav unikāla aina Latvijā. Mēs to varam redzēt daudzviet, un mēs varam sākt diskutēt par to, vai tas ir dabisks šķērslis vai radies cilvēka ietekmē, jo, protams, upēs kokiem ir sava vieta, tie veido dzīvotnes un bagātina bioloģisko daudzveidību upēs, bet ir brīži un vietas, kur koki ir sagāzušies upēs par daudz, kā mēs to redzam šodien šeit. Un viens no iemesliem, kāpēc šeit ir šie koki tik daudz sakrituši, ir tas, ka upes augšpusē ir mazā hidroelektrostacija un ka līdz ar to notiek diezgan straujas svārstības upē, kas savukārt izskalo upes krastu, jo dabā tādas svārstības nav normālas, un – jo vairāk tiek izskaloti krasti, jo vairāk šie koki sagāžas," skaidro Jentgena.
Bez ik gadu sagāztiem kokiem Latvijā upēs kopumā ir 1300 cilvēku veidoti aizsprosti, tostarp 147 mazās hidroelektrostacijas. Aģe ir viena no projekta "LIFE GoodWater" paraugteritorijām, kurā plānots uzlabot ūdens kvalitāti, jo upē sastopamas foreles, laši un taimiņi un tai ir liels potenciāls.
"Šajā projektā mums ir kopumā deviņas demonstrējuma teritorijas un visas ir riska ūdens objekti, jo šīm vietām ir risks nesasniegt labu ekoloģisko kvalitāti līdz 2027. gadam, kas ir Eiropā izvirzīts mērķis. Šajās teritorijās ir dažādas problēmas. Tas ir difūzais piesārņojums, kas nāk no lauksaimniecības un veicina ūdens aizaugšanu. Tāpat mēs raugāmies uz punktveida piesārņojumu, kas var būt notekūdeņu stacijas, kuru ūdeņi nonāk upēs vai ezeros. Un piesārņojums var būt arī šāds hidromorfoloģisks pārveidojums jeb šķērslis," turpina Jentgena.
Netālu no talkas vietas augstāk pa Aģes upi ir arī neliels akmeņu krāvums, kas tur izveidots pirms vairākiem desmitiem gadu, visticamāk, peldvietas ierīkošanai. Pie aizsprosta darbojas zinātniskā institūta "Bior" pētnieki, kas ar speciāliem zvejas rīkiem un tīklu uzskaita un mēra, kādas zivju sugas atrodamas upē abās krāvuma pusēs.
"Tā galvenā ietekme šādiem akmeņu krāvumiem, – tie ne tik daudz kavē zivju migrāciju (lai gan pavisam lieli var kavēt arī migrāciju), bet tie paceļ ūdens līmeni upē virs tiem. Mēs nupat redzējām, kas dzīvo zem tā krāvuma – pilns ar maziem lašiem un taimiņiem, bet tagad paskatīsimies, kas dzīvo virs tā krāvuma. Kaut kādām zivīm vajadzētu būt, bet lašu un taimiņu nārstam tas ūdens ir daudz mazāk piemērots. Tā, un šeit ir asarītis, kas ir pilnīgi cita fauna. Tātad es saprotu, ka cilvēkiem patīk ūdens čalošana un varbūt viņi šeit peld, bet lašu upi viņi ir pārtaisījuši par asaru vai "nekā" upi, un mūsu Latvijā, kur trūkst upēs straujteču, tas nebūtu tas, uz ko jātiecas. Paskatieties, cik ļoti lielu upes posmu šis akmens krāvums faktiski izposta vai ļoti samazina kvalitāti," skaidro pētnieks Kaspars Abersons.
Akmens krāvumiem Aģes upē talcinieki gan šobrīd neķeras klāt, jo tam nepieciešamas vēl diskusijas ar iedzīvotājiem par iespēju tos likvidēt. Uzlabojot Aģes upes kvalitāti, novēršot daudzos šķēršļus vai veidojot kvalitatīvus zivju ceļus, projekta pārstāvji prognozē, ka upes augšpusē nākotnē varētu veidoties labas zivju nārsta vietas.
