Par tīrākajām pludmalēm šogad atzītas Engures centra pludmale, Lauču pludmale Limbažos un Miķeļtorņa pludmale Ventspils novadā. Kā netīrākās atzītas Majoru pludmale Jūrmalā ar 1098 atkritumu vienībām un Daugavgrīvas pludmale Rīgā ar vairāk nekā 1300 atkritumu vienībām uz 100 pludmales metriem.
Vidēji uz katriem 100 metriem ir 375 atkritumu vienību, kas ir ļoti slikts rādītājs, skaidroja Ulme. "Aiz cilvēka nebūtu jānāk vienādības zīmei – atkritums," minēja Ulme.
Kas veido atkritumu apjomu
Gan pludmales atkritumos, gan piekrastē pozitīvi atspoguļojas depozīta sistēmas ieviešana, kur šī veida atkritumi samazinājušies gandrīz uz pusi. Starp 15 izplatītākajiem atkritumiem deviņi ir dažādas plastmasas frakcijas, ko veido izsmēķi, plastmasas pārtikas iepakojumi un dažādas putuplasta vienības. Plastmasa veido 75% no visām atkritumu vienībām, tai seko papīrs un kartons - 7%, metāls - 6,7%, zemāk ierindojas - stikls un keramika, pārtikas atkritumi, koks, gumija, tekstils un apģērbs, ķīmiskās vielas. Atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi - 32,2%, neidentificējamie plastmasas gabali - 10,6%, plastmasas pārtikas iepakojumi - 8,9%, identificējamie papīra un kartona gabali - 5,3%.
Šī gada 5.janvārī stājās spēkā jauni Ministru Kabineta "Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem", tai skaitā ražotāju paplašinātās atbildības (RAS) sistēmas ieviešanas uzsākšanu tabakas izstrādājumiem, kas varētu būt nozīmīgs solis izsmēķu piesārņojuma problēmas risināšanas uzsākšanai Latvijā. Ražotājiem būs jāuzņemas atbildība par tabakas filtru radītā vides piegružojuma savākšanu un savākto atkritumu apsaimniekošanu, slēdzot līgumus ar visām pašvaldībām par šī pakalpojuma nodrošināšanu.
"Plastmasa gadu desmitu vai gadu simtu laikā pārveidojoties, sadrūpot par mikroplastmasu, un viņu atdod jūras videi, visu to ķīmisko kokteili, kas tās ražošanā tika ieguldīts,"
skaidroja Jānis Ulme. "Mana jūra" zaļās ekspedīcijas vadītāja Agate Albekeite minēja, ka lielākā daļa no savāktajiem atkritumiem ir vienreizēji lietojama plastmasa, un uzsvēra, ka nevajadzētu ražot lietas, kas uzreiz nonāk atkritumos.
Kā rīkoties, lai situācija uzlabotos
Kā skaidroja Jānis Ulme, lai situācija uzlabotos, jāmainās plastmasas lietošanas un ražošanas paradumiem. "Mēs turpinām cerēt, ka arī ar izglītību var panākt to lūzumu, ko mēs attiecībā uz pludmales atkritumiem joprojām Latvijā gaidām," stāstīja Ulme. Tomēr Ulme uzsver arī pozitīvo rādītāju: "Gan pludmales monitoringos, gan papildu veiktajās izpētēs piekrastē redzam, ka depozīta sistēmas ieviešana noteikti sniedz pirmos rezultātus vides tīrībā. Tāpat arī man ir cerība, ka tuvākajos gados sagaidīsim situācijas uzlabošanos. Par to liecina šogad jau gūtais apstiprinājums datos, kā arī pirmie Eiropas līmeņa ierobežojumi vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanā sniedz rezultātu."
"Šovasar desmit pludmalēs Baltijas jūras piekrastē ir izvietoti vizuāli uzrunājoši informatīvie stendi ar saukli "Neguli atkritumos!", lai pievērstu sabiedrības uzmanību pludmales piegružojuma problemātikai un kādas sekas tas atstāj uz dzīvo dabu. Jāatceras, ka arī pašvaldību uzdevums ir veidot sadarbību ar iedzīvotājiem, tos izglītojot un iesaistot tīrākas vides radīšanā.
Pašvaldības var noteikt arī stingrāku kontroli pludmales un piekrastes zonā, ierobežojumus plastmasas izmantošanai komercobjektos un pasākumos, kā arī labiekārtot pludmales un piekrastes zonu,"
skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļas vadītāja Alise Vecozola.
Zaļā ekspedīcija tika aizsākta ar 10 kilometru garu posmu Ainaži-Kuiviži un noslēgta 10. augustā ar posmu Pape-Rīga.
Kampaņu "Mana jūra" īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un piekrastes aizsardzībā ieinteresētajām pašvaldībām. Kampaņu "Mana jūra" tiek īstenota projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
