Rīgas lidostā starp pasažieriem rosās zaļš mošķis – Pestijs. Tas mudina apskatīt kaitēkļu mulāžas un uzzināt, kādus postījumus tie var nodarīt.
Ceļošana un globālā tirdzniecība bieži ir vainojama pie tā, ka augu slimības un kaitēkļi izplatās vietās, kur tie iepriekš nav bijuši. Kaitēkļi, baktērijas un dažādi vīrusi Latvijā var ieceļot ar augiem, sēklām vai dārzeņiem, kas nopirkti tirgū eksotiskā zemē, ielikti somā un atvesti kā cienasts mājiniekiem.
Nonākot jaunā vietā, kaitīgie organismi var ātri savairoties, bet to apkarošana var būt sarežģīta, dārga un dažkārt pat nesekmīga.
Augu aizsardzības dienesta direktore Kristīne Lomakina norādīja: "Mums ir citi klimatiskie apstākļi, [ievestie kaitēkļi] var kļūt īpaši agresīvi un nodarīt kaitējumu mūsu nozarēm – ekonomikai, mežkopībai, lauksaimniecībai – un videi kā tādai. Izmainīt mūsu pierastos skatus."
Pirmdien Rīgas lidostā notika Augu aizsardzības dienesta rīkota akcija "Augu veselība – dzīvībai", lai informētu ceļotājus par riskiem, ko var radīt svešzemju kaitīgo organismu ievešana Latvijā no ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības.
Lidostas viesi mikroskopā varēja aplūkot kaitēkļus un augu slimības. Bērni saņēma krāsojamo grāmatu. Ceļotāji tika arī pie bagāžas piestiprināmās birkas, kas brīdina: "Nevediet augus mājās no ceļojumiem ārpus Eiropas Savienības".
Šāda izglītojoša kampaņa notiek 22 Eiropas Savienības valstīs. Prasība, ka nedrīkst ievest sēklas, stādus, augus no trešajām valstīm, ir samērā jauna – tā ir spēkā no 2021. gada.
Augu aizsardzības dienesta direktore atzīmēja: "Cilvēki ir jābrīdina, lai būtu šīs zināšanas. Daudzi joprojām nesaprot, kāpēc es nevaru ievest kādu tomātiņu vai sēkliņu, vai čiekuru, kur var ieslēpties kāds kukainis."
Speciālisti atgādināja – pat ja augs izskatās vesels, slimību ierosinātāji un kukaiņi var slēpties ziedos, lapās un citās tā daļās. Augu aizsardzības dienests uzsvēra – droši var ievest vienīgi augus un sēklas, kam ir izsniegts īpašs fitosanitārais sertifikāts.
