LDF biotopu eksperte Baiba Strazdiņa skaidroja, ka kopumā sešās sezonās mobilais ganāmpulks palīdzējis atjaunot dabiskos zālājus 48 ganību vietās Latvijā. Šo gadu laikā noganītajās teritorijās ir samazinājusies ekspansīvo un invazīvo sugu dominance un pieaugusi dabiskajiem zālājiem raksturīgo sugu sastopamība.
Noganītās pļavas kļuvušas ziediem bagātākas, tā priecējot ne tikai to saimniekus un apmeklētājus, bet arī bites, tauriņus un citus apputeksnētājus.
"Taču, kā katru gadu, arī šajā sezonā izaicinājumu netrūka. Sezonas sākums bija sauss – neauga zāle un izžuva iepriekšējos gados dzeršanai izmantotie grāvji un bebraines. Vasara bija vējaina, un stiprie vēji un jūras uzplūdi regulāri ieputināja Randu pļavu jūrmalas smiltīs. Savukārt jūlijā Ziedulīčos izbēga govis un vairāk nekā nedēļu bija brīvsolī Siguldas teritorijā. Pateicamies visiem, kuri iesaistījās lopiņu meklēšanā!" norādīja Strazdiņa.
2023. gada ganību sezona tika atklāta 16. maijā Vakarbuļļu pļavās, kur mobilais ganāmpulks darbojās ceturto sezonu. Jau otro reizi mobilais ganāmpulks ganījās Ādažu poligona pļavās, kā arī Teiču un Krustkalnu rezervātu zālājos. Gaujas Nacionālā parka teritorijas, piemēram, Līgatnes pagasta Lielincēnu pļavu mobilais ganāmpulks noganīja jau ceturto reizi, bet Karoga pļavu Līgatnes pilsētā un Vieļu pļavu Drabešu pagastā – trešo reizi.
Jūlijā daļa no mobilā ganāmpulka, kura atradās Siguldas Ziedulīču pļavā, izmuka no aploka. Vairāk nekā nedēļu dzīvnieki brīvi pārvietojās pa Siguldas apkārtni. Pateicoties cilvēku atsaucībai, dzīvniekus izdevās atrast un aizvest atpakaļ uz aploku.
Kopumā 2023. gada sezonā tika noganīti 16 bioloģiski vērtīgi zālāji, tostarp teritorija dabas liegumā "Randu pļavas" un divas pļavas Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū. Sezona noslēgta 8. novembrī Teiču dabas rezervāta Ozolsalā. Kopējā atjaunoto teritoriju platība ir 216 hektāri.
2023. gada sezonā mobilajā ganāmpulkā darbojās 160 Galovejas šķirnes liellopi. Dzīvnieku ziemas novietne atrodas Līgatnē, bet arī aukstajā laikā tie pārsvarā uzturas brīvā dabā, jo apmatojums ar garo un biezo vilnu sniedz aizsardzību jebkuros laikapstākļos. Katru pavasari, sadīgstot zālājiem, mobilais ganāmpulks speciālā piekabē dodas uz LDF ekspertu izraudzītām teritorijām, lai turpinātu saglabāt un atjaunot Latvijas dabiskās pļavas.
Kā skaidroja LDF, mobilais ganāmpulks šajā sezonā palīdzēja atjaunot trīs īpaši aizsargājamu zālāju biotopu veidus – sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, parkveida pļavas un ganības, kā arī piejūras zālājus. Piejūras zālāji ir unikāls biotops, kas sastopams tikai atsevišķos Latvijas piekrastes posmos, lagūnu ezeru krastos un lielo upju grīvās. Tie vislielākajā mērā ir atkarīgi no ganīšanas, jo daudzi piejūras zālājiem raksturīgie augi, piemēram, zemeņu āboliņš un jūrmalas āžloks ir maza auguma un spēj izdzīvot vien regulāri noganītās vietās, kur tiem pieejama saules gaisma, bet to sēklu dīgšanai – ganību dzīvnieku izbradāti atsegtas augsnes laukumi. Piejūras zālāji ir arī krāšņās jumstiņu gladiolas dzīvotne, un tos iecienījušas arī vienas no sīkākajām Latvijas papardēm – čūskmēlītes.
Mobilais ganāmpulks nogana dabiskās pļavas, kurās pļaušana un siena vākšana ir apgrūtināta. Dabiskās pļavas ir viena no lielākajām Latvijas dabas vērtībām, uzsvēra Latvijas Dabas fondā, norādot, ka tās ir sugām bagātas dzīvotnes, kurās var sastapt trešo daļu no visiem Latvijas augiem. No dabiskajām pļavām ir atkarīga katra trešā apdraudēto sugu sarakstā iekļautā augu suga un liels skaits citu dzīvo radību, kas tajās rod piemērotas mājvietas vai barošanās vietas. Dabiskās pļavas sniedz arī dažādus ieguvumus, kurus dēvē par ekosistēmu pakalpojumiem. Tās nodrošina ārstniecības augus, lopbarību, regulē plūdus, veido veselīgu augsni, ierobežo kultūraugu kaitēkļu izplatību u.c.
Dabiskās pļavas un ganības Latvijā šobrīd atrodas uz izzušanas robežas. Pašlaik tās aizņem tikai 0,9% no valsts teritorijas, bet pirms 100 gadiem tie bija 30%, tāpēc ir svarīgi saglabāt un atjaunot dabiskās pļavas, lai nezaudētu šo dabas, kultūrvēstures un ekonomisko vērtību.
