Ja ir vēlme Ziemassvētkus svinēt pēc iespējas draudzīgāk dabai, tad viens no galvenajiem ieteikumiem būtu eglīti mājās nenest, bet doties pie augoša koka uz mežu. Arī mežā ir jāievēro pāris lietas, lai nenodarītu skādi.
"Galvenais princips: ko atnes to, aiznes. Ja mēs braucam mežā pie kādas eglītes iededzināt svecītes un apēst savu Ziemassvētku mielastu, tad to, ko mēs ienesām, gan iepakojumu, gan svečturīšus, gan pašas sveces, to arī iznesam ārā," sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Artūrs Jansons.
Tāpat nevajadzētu uz mežu nest dažādas veltes zvēriem un putniem.
"Meža zvēriem ir savi algoritmi, savi maršruti, kā viņi atrod pārtiku un barību ziemā. Tāpēc, visticamākais, jūsu zem eglītes noliktais burkāns un kāposts paliks turpat, dzīvnieka neatrasts. Savukārt tradīcija kārt burkānus vai ābolus striķīšos eglē gan kā rotājumus, gan kā barību putniem arī nebūtu ieteicama, jo, pirmkārt, zvēri vai putni to neatradīs. Otrs, pēc tam, kad tie nopūs, striķīši paliks kokā, un tas varētu draudēt putniem, piemēram, viņos sapīties un aiziet bojā," skaidroja Jansons.
Ja tomēr eglīti vēlaties mājās, tad viens no variantiem būtu iegādāties tādu, kas aug podiņā.
"Diemžēl pārsvarā eglītēm, kas tiek pārdots podos, tiek diezgan brutāli apcirstas saknes, lai tās tajos podos ietilpt. Pārstādot varbūtība, ka ieaugsies, ir maza, bet ir gadījumi, kad ieaugas. Tā ka, jā, protams, tā ir viena alternatīva, bet tikai tad labāk būtu šo eglīti pēc svētkiem iznest uzreiz vai nu ārā, vai nu turēt kādā vēsākā vietā mājā, vai vispār nenesam siltumā iekšā, jo, visticamākais, tā nobirs," stāstīja Jansons.
Ja tomēr eglīte tiek zāģēta, tad uzņēmumā "Latvijas Valsts meži" atgādina, ka tā apsaimniekotajās teritorijās ir atļauts vienu eglīti sev paņemt. Zāģēt var tās egles, kas tāpat agrāk vai vēlāk tiks nocirstas.
"Nekādā gadījumā eglīti nedrīkst cirst jaunaudzē – vietā, kur ir sastādītas egles, jo tās ir sastādīts mūsu bērniem, mazbērniem, lai viņiem izaug lieli koki. Bet to drīkst darīt grāvju malās trīs četrus metrus uz katru pusi no grāvja. Ceļmalās, uz dažādām meža stigām, šo stigu malās. Izmērs, ko drīkst cirst, ir līdz 12 centimetriem pie sakņu kakla. Tas izklausās smalki un ir grūti saprotams diametrs, bet vienkāršāk ir teikt tā, ka trīsmetrīga eglīte vienmēr ir aktuāla. Ja tā ir augstāka, tad patiešām ir jāsāk mērīt diametrs," norādīja "Latvijas Valsts mežu" pārstāvis Tomass Kotovičs.
Kad eglītes savu mūžu ir nokalpojušas, nereti tās labprāt pieņem privātie zoodārzi.
Daļa eglīšu nonāk arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
"Zoodārzā eglītēm ir dažāda veida pielietojums. Vieni tās ēd, otri neēd, bet ar tām spēlējas. Trešie vienkārši priecājos, ka eglīte voljērā ir. No iedzīvotājiem eglītes pa vienai, kuras ir bijušas dzīvokļos, mēs nepieņemam. Tās jau ir izžuvušas, tur skujas jau ir sakaltušas, nobirušas," sacīja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Zoodārzs labprāt ņem pretī tirgotāju nepārdotās eglītes, proti, tās kuras nav bijušas mājokļos, visu laiku stāvējušas ārā un ar apliecinājumu, ka audzējot tās nav ķīmiski apstrādātas. Iedzīvotāji aicināti pēc svētkiem savas eglītes nodot tur, kur norāda pašvaldība vai atkritumu apsaimniekotājs, jo tās pēc tam tiek sašķeldotas un izmantotas apkurei.
