«Dabas lielveikals» un labākais palīgs plūdu riska mazināšanā. Kāda ir mitrāju nozīme?

Saskaņā ar pesimistiskākajām prognozēm klimata pārmaiņu radītie plūdi ik gadu Eiropā varētu skart apmēram pusmiljona cilvēku mājokļu un to radītie finansiālie zaudējumi Eiropas Savienībā var pieaugt piecas vai pat sešas reizes. Neaizstājami palīgi plūdu riska mazināšanā ir dažādi mitrāji, tostarp upju palienes, kas sevī spēj uzkrāt ievērojamu ūdens apjomu. Piemēram, bioloģijas zinātņu doktors, Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un veselības aprūpes fakultātes Vides un tehnoloģiju katedras docents Dāvis Gruberts ir pētījis Daugavas ielejas palieni posmā no Naujenes līdz Jēkabpilij un secinājis, ka labvēlīgos hidroloģiskos apstākļos palu perioda piepildīšanās fāzē šis posms spēj pārtvert un akumulēt  vismaz 2230 m³ palu ūdens sekundē jeb 0,2 km³ ūdens diennaktī. 

"Maksimālā ūdens ietilpība šai Daugavas palie­nes daļā būtiski ietekmē Daugavas noteci un ūdens līmeni pie Jēkabpils pavasara palu sākumā. Daugavas vidusteces paliene būtiski sama­zina plūdu riskus Jēkabpilij palu perioda pie­pildīšanās fāzē, pazeminot maksimālo iespēja­mo ūdens līmeņa augstumu pilsētā par vairāk nekā metru, tādējādi samazinot arī  iespējamo postījumu apmēru un materiālos zaudējumus, kuri varētu rasties, ja šīs dabiskās sistēmas Daugavas vidustecē vis­pār nebūtu," teikts Gruberta rakstā.

Līdzīgs piemērs meklējams arī Lubāna mitrāja teritorijā, kur Grīvu salā – plašā palieņu pļavu masīvā starp Aivieksti, Vecpededzi, Bolupi un Lagažu – savulaik notika intensīvi meliorācijas darbi. Kā norādīja Latvijas Dabas fonda projektu vadītājs, ornitologs Jānis Ķuze, no nepilnus piecus kvadrātkilometrus plašās Grīvu salas padomju gados meliorēti tika 4,3 kvadrātkilometri, kopumā izrokot grāvjus 70 kilometru garumā. Veicot dabas atjaunošanas pasākumus, grāvji ir aizbērti, kā rezultātā paliene sākusi labāk aizturēt palu ūdeņus, tādējādi ne tikai mazinot plūdus, bet arī labvēlīgi ietekmējot ūdeņu kvalitāti un dabas daudzveidību.

Seklajā ūdenī var nārstot zivis un abinieki, savukārt pēc ūdens atkāpšanās mitrajos zālājos ligzdo putni, kuri šādu dzīvotņu izzušanas dēļ citur Latvijā ir kļuvuši par retumu.

Pateicoties atjaunošanas darbiem, palieņu pļavu masīvs Grīvu salā ir kļuvis par vienu no Latvijā nozīmīgākajām teritorijām ar mitriem zālājiem saistītām putnu sugām. "Grīvu sala ir nozīmīga ar mitrām, plašām zālāju teritorijām saistītām putnu sugām – ķikutam, ķīvītei, pļavu tilbītei, dzeltenajai cielavai, griezei, arī vairākām pīļu sugām – prīkšķei un platknābim. Vairumam no šīm sugām pie mums tiek novērota lejupejoša skaita tendence, līdz ar to katra vieta, kur šo putnu stāvokli izdodas uzlabot, ir ļoti svarīga. Galvenās problēmas, ko pieredz šīs sugas, ir zālāju dzīvotņu nelabvēlīgais stāvoklis," skaidroja Ķuze, uzsverot, ka līdzīgas metodes vajadzētu izmantot palieņu atjaunošanā arī citur Latvijā.

Būtiski ir ņemt vērā, ka bez plūdu mazināšanas un dabas daudzveidības uzturēšanas palienes veic arī nozīmīgu ūdens attīrīšanas funkciju, jo pārplūstošie ūdeņi tajās izgulsnē barības vielas un tālāk plūst prom tīrāki.

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar vietējo zemes īpašnieku Ivaru Silkānu realizējis Grīvu salā vairākus projektus, kuru ietvaros lielākajā daļā no meliorētās daļas ir veikta dabiskā ūdens režīma atjaunošana, aizberot grāvjus vairāk nekā 40 km garumā, veidojot atklātu zālāju ainavu ar daudzveidīgu mitruma režīmu. "Sausas vietas te mijas ar mitrām, un palu ūdeņi nevis ātri noplūst pa grāvjiem, bet uzkavējas ilgāk, ļaujot nārstot abiniekiem, kā arī ligzdot un baroties dažādām ar mitriem zālājiem saistītām putnu sugām," skaidro Ķuze.

Lai mitrāji varētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, tajos nepieciešams uzturēt atbilstošu mitruma režīmu, jo, kā uzsvēra Ķuze, šīs dzīvotnes ir veidojušās vai nu periodiski, vai pastāvīgi pārmitros apstākļos. "Nostādot savas saimnieciskās intereses pirmajā plānā, cilvēki jau izsenis ir centušies zemi ūdenim atkarot, šim mērķim izmantojot dažādas hidrotehniskas būves – grāvjus, dambjus, polderus, kas pazemina gruntsūdens līmeni un palu gadījumā saīsina laiku, kas nepieciešams palienes nožūšanai. Ilgtermiņā par to ļoti dārgi ir samaksājusi gan dabas daudzveidība, gan ainava. Ja mērķis ir uzlabot mitrāju un ar tiem saistīto sugu stāvokli, vismaz dabas aizsardzībai atvēlētajās teritorijās vajag sākt ar ūdens līmeņa dabiskošanu. Tāpat svarīga ir atbilstoša mitrājos esošo zālāju pareiza apsaimniekošana, kas Grīvu salas gadījumā notiek ar ganīšanu un pļaušanu, kas pielāgota dabiskajiem palu cikliem," norādīja eksperts.

Dabisko mitrāju un upju atjaunošanas nepieciešamība ir uzsvērta arī vairākos Eiropas Savienības tiesību aktos – piemēram, Plūdu direktīvā teikts, ka plūdu riska pārvaldības plānos būtu jādod upēm vairāk vietas un, ja iespējams, jāapsver palieņu uzturēšana un/vai atjaunošana.

Pastāv uzskats, ka, ātrāk aizvadot ūdeni prom no kāda posma, ir lielāks risks, ka ūdens uzkrāsies un radīs plūdus citā vietā, tāpēc piemērots risinājums būtu aizturēt ūdeni tiem dabiski piemērotās vietās, piemēram, dabisku upju posmos vai upju palienēs. "Katru gadu, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, tiek pārraktas vairākas pirms 60 vai 70 gadiem iztaisnotas upes. Risinājumi, kas palu ūdeni aiztur, nevis to pēc iespējas vairāk cenšas novadīt, ir ilgtermiņā izdevīgākie. Arī Latvijā šo risinājumu pielietošanu varētu veicināt jau tagad, – upes atlīkumojot, kur tas iespējams, un necenšoties upes ūdeni palu laikā visur un par katru cenu noturēt upes gultnē," norādīja biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Valters Kinna.

Kopumā vērtējot, mitrāju vērtība ir ļoti daudzslāņaina – ieguvēji no tiem ir gan cilvēki, gan dabas daudzveidība. Specifisko apstākļu dēļ šo dzīvotni pat tēlaini salīdzina ar dabas lielveikalu, kas ar plaši pieejamo barības bāzi pievilina daudzas sugas.