Entomologs Voldemārs Spuņģis stāstīja: "Ērces ir visur, bet ir reģioni, kur mazāk. Piemēram, kur priežu mežu masīvi, tur ir mazāk lielo dzīvnieku, tur arī ērču ir mazāk. Savukārt, kur lapu koki, tur uzreiz krietni vairāk. Zemgalē, piemēram, ir mazāk ērču, jo tur ir lielas lauksaimniecības platības. Piemēram, ir arī droši biotopi, kur cilvēki var iet un nebaidīties no ērcēm, piemēram, sausas pļavas, kāpas, labības lauki, pilsēta."
Īpaši uzmanīgiem jābūt karstās dienās, kad termometra stabiņš rāda ap 25 grādiem, tad ērces esot aktīvākas.
Entomologs skaidroja: "Viņai tā medību taktika ir gaidīšana – viņa sēž uz zāles stiebriņa, kājas ar nadziņiem izstieptas, un gaida, kad ies garām kaut kāds objekts. Viņa pati nevar aizskriet pakaļ. Varbūtība ir diezgan maza, un viņas paliek badā. Ja mazās ērces paliek badā, viņas nomirst, lielākas var ilgāka laika periodu badoties."
Ik gadu Latvijā ap 300 cilvēku no ērču izraisītajām slimībām nonāk slimnīcās, bet daļa pat nezina, ka ir inficējušies. Latvijas Infektoloģijas centra jaunākie dati liecina – no 91 ērces, kas tika testētas uz Laimas slimību, 30 jeb 33% bija inficētas, savukārt uz ērču encefalītu izmeklētas 87 ērces, no tām inficēta nebija neviena. Pētnieki kopumā secinājuši – Latvijā aptuveni katrai 20. ērcei ir encefalīts, savukārt aptuveni 50% ērču ir Laimas slimība.
Vidzemes slimnīcas infektoloģe Jākobsone Signe norādīja: "Arī nepareiza noņemšana šo risku var palielināt, līdz ar to nedrīkstētu likt virsū nekādus eļļu saturošu šķidrumus, kas var izraisīt ērcei vemšanu, vai arī saspiest ērci tieši pie tās vēdera un tad šo visu saturu, kas ir tās kuņģa zarnu traktā, iestumj cilvēkā. Līdz ar to tas risks Laimas slimībai ir ļoti augsts.
Dodoties dabā vai mežā, iesaka nēsāt gaišu apģērbu, kārtīgi nosedzot bikšu galus, var arī lietot dažādus līdzekļus pret kukaiņiem.
Bet pētnieks Spuņģis ir atradis savu atbaidīšanas metodi, viņš sacīja: "Esmu pārbaudījis, ka suņu siksniņas tiešām atbaida ērces, viņas mūk kā no uguns. Mans priekšlikums ir ap kājām apvilkt suņu siksniņas un tad iet mežā."
Ja ir vēlme nodot ērci laboratorijā, ērce jānodod vesela un dzīva, turklāt – jo ātrāk, jo labāk. Inficēta ērce gan automātiski nenozīmē, ka cilvēks saslims ar kādu no tās pārnēsātajām slimībām.
