"Viss jau būtu labi, bet te staigā arī citi kaķi, ar kuriem viņš nevar sadzīvot. Kā ierauga citu kaķi, uzreiz kļūst neadekvāta uzvedība," stāstīja Ilze.
Sveša kaķa parādīšanās faktiski nozīmē garantētu kautiņu: "Kad viņš ārā ierauga, ka nāk kaķis, tā sastingst. Viņš apsēžas, otrs nāk pretī, arī apsēžas. Tad sēž abi divi.
Ja svešais kaķis neiet prom, Tuncis lēnām iet klāt. "Uzpampst" aste un abi izdod kaķu vaidēšanas skaņas, šņāc.
Tas periods ir ļoti īss – ja otrs kaķis neiet prom, burtiski pēc dažām minūtēm klūp virsū, notiek tāda cīņa, kurš kuru noplēsīs."
Asinis šķīst, pēc kautiņiem ievainojumi ir tik smagi, ka reizēm nākas pat apmeklēt vetārstu.
Runcim par nelaimi viens no viņa galvenajiem pretiniekiem ir kaimiņš Mio – īsts milzis, reizes divas smagāks par Tunci.
"Mio ir pusmeinkūns, viņš ir ļoti brangs izmēros. Ziemā ir ap septiņi kilogrami, vasarā vieglāks, bet ar Tunci viņš nav salīdzināms svara kategorijā," stāstīja Mio saimniece Madara Zingere. Mio un Tunča kautiņi viņu sarūgtina: "Kad uzzināju, ka Ilzes kaķis ir cietis, jutos ļoti neērti, bet saprotu, ka tā ir kaķa daba, staigāt apkārt." Mio staigā daudz un iekaro plašas kaimiņu teritorijas. "Ik pa brīdim no kaimiņiem saņemam zvanus, kurā mājā un dārzā ir bijis iekšā," atzina Madara.
Ringolds novērojis, ka kautiņu iniciators un agresors ir tieši Tuncis. "Tas ir liels pārsteigums, jo iepriekšējos dzīves 14 gados nekādu agresiju runčuks nebija izrādījis," viņš norādīja. "Pēc dabas viņš ir ļoti mierīgs, ar cilvēkiem – draudzīgs. Viņš nekad nav nevienam uzklupis, bet kaķi viņam nepatīk," atzina Ringolds.
Tikmēr kaimiņu Mio uzskata par savu Tunča saimnieku dārziņu – nokārtojas puķu dobēs, guļ uz lieveņa, prasās iekšā. Tunci šāds familiārisms viņa pagalmā ļoti tracina.
Zelču ģimene gribētu, lai Tuncis ar kaimiņiem nekautos, bet sadraudzētos: "Lai Tuncis nebūtu agresīvs. Lai viņš var sadraudzēties ar kaimiņu kaķiem, lai nav agresijas.
Kaķim tomēr ir 14 gadu. Viņš ir opītis, es gribētu, lai var iet ārā un izbaudīt [pastaigu], nevis lai viņš kaujas un mēs pēc tam vedam uz operācijām."
Ģimenei palīgā steidzās dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs. Pirmais, ko gribēja noskaidrot dzīvnieku psihologs – vai Tuncim ir bijusi pieredze attiecību veidošanā ar citiem kaķiem?
"Pašā sākumā bija – apmēram pusgadu, kad viņš bija maziņš, bet lielākoties viņš dzīvojis viens pats," stāstīja saimnieki, piebilstot, ka īsajā brīdī, kad Tuncis dzīvojis kopā ar citu kaķi, viņš esot vēlējies dominēt.
Eksperts norādīja, ka kaķis pēc rakstura ir dominējošs – tāds, kas uzreiz nosprauž robežas un pieprasa tās ievērot. Viņa uzvedība nav nenormāli agresīva, tikai dabiska: "Viņš ieņem un sargā savu teritoriju – apkārt mājai un kur viņš ēd. Jebkura dzīva būtne sargā savu teritoriju, pat govs apsargā savu pļavu. Tas ir resurss izdzīvošanai." Tieši tāpat ir ar Tunci – tā ir viņa saimniecība, viņa pelītes, viņa putniņi. Bet brangais kaimiņš Mio domā citādāk.
"Protams, ka kaķi neiet, lai atrastu sev draugu, bet viņi iet, lai paplašinātu savu teritoriju. Ja tas izdodas, tad pēc tam viņi aizstāv savu teritoriju.
Tāpēc domāt par kaut kādu draudzību praktiski nav iespējams," skaidroja Čipuštanovs. Zoopsihiatrs norādīja, ka Tuncim ar laiku, kļūstot vecākam, būs grūtāk aizsargāt savu teritoriju un stāties pretī lielākam, spēcīgākam kaķim. Ko darīt? Eksperts piedāvāja vairākus risinājumus – augstu žogu vai norobežot nelielu teritoriju: "Otrais variants ir uztaisīt viņam tādu kā voljēru, izejot no mājas – nelielu teritoriju ar žogu, ja pagaidām nav žogs uztaisīts. Tas varbūt nebūs tik dārgi."
Tāpat Tunča vēlmi sargāt savu zemi un iesaistīties kautiņos var mazināt, izmantojot rotaļas un barības pieejamību: "Protams, vajag dot tik, cik nepieciešams, bet sadalīt vairākās porcijās un vairākas reizes dienā viņu barot, it īpaši tajā laikā, kad viņš parasti prasās ārā, lai viņam aizvietotu to iziešanu ārā. Plus vēl spēlēšanās ar viņu, lai palīdzētu atbrīvoties no liekās enerģijas. Ja viņu pēc tam izlaidīs ārā, vairs nebūs tik agresīvs pret citiem kaķiem un tas samazinās iespēju traumēties."
Zoopsihiatrs uzsvēra, ka iešana ārā Tuncim ir nepieciešamība. Piemērotākais risinājums ir vienoties ar kaimiņiem par laikiem, kad izlaist kaķus, – noteikt rīta un vakara maiņas:
"Vieni un tie paši kaķi var pretendēt uz vienu teritoriju, bet viens to apiet no rīta, otrs – vakarā. Tā, lai viņi nesatiekas, jo satiekoties būs atkal kautiņš."
Eksperta piedāvātais risinājums ļoti labs šķiet Mio saimniecei: "No mūsu puses tas ir pilnīgi reāli. Mēs noteikti sadalīsim laikus, lai neviens kaķis necieš."
Tuncis varēs staigāt pa dienu, Mio laiks būs naktis. Sargāt savu teritoriju Tuncim būs jāpalīdz visai ģimenei. "Ja redzat, ka cits kaķis ienācis jūsu teritorijā un jūsu kaķis ir ārā, tad, iespējams, būs kautiņš. Tad jūsu uzdevums ir svešo kaķi padzīt prom no teritorijas," ieteica eksperts.
Ja to paveikt neizdodas un kautiņš sākas, visiem jābūt vēl uzmanīgākiem: "Atcerieties, ka jūsu kaķis šajā situācijā var uzbrukt arī jums, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst līst un mēģināt ar rokām viņus vienu no otra dabūt nost." Tā vietā jāizmanto kādi priekšmeti, piemēram, sega vai krēsls. Abi kaķi jāmēģina nošķirt, lai viņi viens otru neredz. Nelūgtais ciemiņš jāmēģina dabūt prom, taču ne īpaši agresīvi, lai dzīvnieks no tā nekļūst vēl niknāks.
Mēģinājumi pārtraukt kautiņu ar ūdeni, ir riskanti – reizēm palīdz, bet reizēm tas visiem vēl vairāk palielina stresu.
Eksperts uzsver, ka kaķiem ir tāpat kā cilvēkiem – ne visus cilvēkus mēs gribam un varam pieņemt, ne ar visiem mēs gribam draudzēties. Tāpēc esošā situācija ir absolūti normāla: "Par draudzību var runāt tikai tad, kad kaķi visu laiku atrodas kopā. Tad viņiem ir iespēja iemācīties sadzīvot draudzīgi."
