Francijā notika skaļa tiesas prāva, kurā tika tiesāta gaiļa Maurīsa saimniece, jo viņas putns pārāk skaļi dziedāja un traucēja kaimiņiem – kādam pensionētam pārim. Tiesa izskatīja jautājumu par "trokšņa piesārņojumu". Kaimiņu prasība bija pavisam vienkārša – neļaut gailim dziedāt agrās rīta stundās. Pensionētais pāris gan tiesā zaudēja, un viņiem nācās gaiļa saimniecei izmaksāt pat kompensāciju 1000 eiro apmērā.
Valdis Pakārklis patlaban ir nonācis līdzīgā situācijā, tikai viņa mierīgo dzīvi traucē nevis viens gailis, bet vairāki desmiti kladzinātāju.
Valdis savu īpašumu Dārziņos, Plostnieku ielā, iegādājās 2019. gadā: "Šeit toreiz bija neliela tāda maza mājiņa, zemes gabals bija skaists, zaļa zālīte, augļu koki un tā tālāk. Un pēc pāris gadiem kaimiņš izdomāja, ka viņam vajag mājputnus."
Šobrīd vistu ir vairāk nekā 30, vasarā – vēl vairāk. "Bija arī tītari, kas savā nāvē šeit mira un sadalījās. Smirdēja, protams. Arī vasarā te smird, un ir skaņa," skaidro Valdis, apgalvojot, ka putnus neviens īsti neuzraugot, tie dzīvo savā vaļā.
Saimnieks kaimiņa pretenzijas neņem vērā, un Valdis jau prātojis par īpašuma pārdošanu, bet kurš gan to vēlēsies iegādāties, ja aiz sētas dzīvo tik daudz trokšņainu un ķēzījošos putnu?
Problēmu ar vistām nav atrisinājis arī Pārtikas un veterinārais dienests, kurā Valdis ir vērsies vairākkārt. Tur atzīst, ka kaimiņam ir tiesības audzēt putnus.
PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs apliecināja, ka, balstoties uz Valda sūdzību, inspektori bijuši pārbaudē:
"Ir konstatētas vistiņas, kuras tiek turētas atbilstoši lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas apstākļiem. Tātad pašām vistiņām tur nekas nekaiš un viņām ir diezgan labi apstākļi. Vismaz pārbaudes laikā nekādas būtiskas novirzes no turēšanas normu ievērošanas netika konstatētas."
Valdis gan zināja teikt, ka PVD konstatējis kaimiņam vairāk nekā 50 putnu, bet, aizbraucot uz PVD, esot piereģistrētas tikai 5–6 vistas un novietne. "Un pēc [PVD] apsekošanas pagāja pāris dienas, kad bija atpakaļ visas tās vistas, jo viņš [kaimiņš], acīmredzot, bija paslēpis tās savā īpašumā," turpina Valdis.
PVD pārstāvis gan uzsvēra – mājputnu skaitam nav nozīmes: "Var būt piecas vai 35 vistiņas, tas neko neierobežo, galvenais, lai par tām vistiņām rūpējas."
Vai tiešām vistu turētājam ir vairāk tiesību nekā Valdim, kurš vēlas dzīvot mierā un klusumā?
"Viņam ir vai nu jāsamierinās, vai nu jāvienojas ar otru kaimiņu par kādu citu rīcības modeli, vai, ja traucējums ir vairāku kaimiņu ietekmē un ja tas būtu kolektīvs iesniegums, tad būtu kādi citi rīcības mehānismi no mūsu puses," skaidroja Samohvalovs. "Tas jau ir dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants, ka
nedrīkst būt sabiedrības negatīvā attieksme, bet viens konkrēts cilvēks – tā vēl nav sabiedrība. Ja būs iesniegums, ka šie putni traucē visiem apkārtējiem, tas jau ir nedaudz citādāk."
Vistu saimnieka viedokli gan neizdevās noskaidrot.
Arī Rīgas domē skaidroja, ka putnus sētā turēt drīkst neierobežotā daudzumā, tāpat kā citus mājdzīvniekus, taču to īpašniekiem ir jāievēro dažādi noteikumi.
Iespējams, Valdim atkārtoti jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā ar dokumentāliem pierādījumiem, ka vistas brīvi pastaigājas ne tikai pa viņa īpašumu, bet arī pa apkaimi.
"Esmu 100 procentīgi pārliecināts, ja manā pusē bija tie putni, un nākamajā dienā es atbraucu un to putnu nav, tad tie tomēr nāk viņi te iekšā – kaut kādā veidā kāpj pāri sētām, ķer tos putnus un nes atpakaļ (..) Jo šeit ir zaļa zālīte, ko vistām ēst, bet tur [kaimiņa īpašumā] ir melna zeme," turpina Valdis.
Arī 4. studija novēroja, ka putnu pastaigu laukumā ir gana daudz dubļu. Taču pavisam dīvaini šķiet, ka viena ģimene likuma un vistu priekšā vēl nav sabiedrība un nu Dārziņos jāgatavo kolektīvais iesniegums.
