Speciāliste norāda, ka vislabākā barība noteikti nebūs aptiekā vai sliktākā – lielveikalā. Arī tur var būt pieejama kvalitatīva komercbarība.
Tomēr, kā pastāstīja veterinārārsta palīdze Kristīne Līdaka, daudziem suņiem ir alerģija pret vistas proteīnu, kas sastopams teju visās komercbarībās. Savukārt barības aprakstā minēt citas gaļas nosaukumu var jau tad, ja šī gaļas veida sastāvs ir vien 4 procenti.
"Ieraugām barību, uzraksts: ar brieža gaļu. Brīnišķīgi, ņemam! Droši vien tur ir briedis. Patiesībā, lai nosaukumā varētu norādīt, ka tur ir brieža gaļa, tajā jābūt vismaz 4 procentiem brieža, tātad tur var būt vecā labā vistiņa plus četri pieci procenti brieža [gaļas]," pastāstīja Līdaka, norādot, ka šī iemesla dēļ ir svarīgi pētīt barības sastāvu.
Ja sunim nav alerģijas vai veselības traucējumu, var izvēlēties gaļas veidu, kas sunim labāk garšo, bet ko tālāk? Izrādās, ka graudi barības sastāvā nav lielākais bieds, jo arī tie ir svarīgi uzturā. Taču nedaudz. Barības etiķetēs nevēlamas sastāvdaļas, piemēram, kukurūza, kas veicina lieko svaru, var būt norādīta arī kā lipeklis vai milti.
Par kvalitatīvu barību uzskatāma tāda suņu barība, kurā ir vismaz 60 procentu gaļas.
"Barības piramīda, tāpat kā cilvēkam, arī sunim ir tāda pati, ir vajadzīgi gan proteīni, gan olbaltumvielas, gan ogļhidrāti. Bet suns ir gaļēdājs, tātad viņam proteīni ir vajadzīgi visvairāk. Ogļhidrāti ir enerģijas avots, un tie ir vajadzīgi, bet ne vienmēr tie ir graudi," pastāstīja Līdaka, paskaidrojot, ka bezgraudu suņu barība nenozīmē to, ka tajā nav ogļhidrātu. "Teikšu vienkārši: suns nav cūka un ar putru nav jābaro."
Izvēloties suņu barību, svarīgi uz iepakojuma izlasīt, vai tā ir profesionāla, pilnvērtīga barība vai arī papildu pārtika. Īpaši tas attiecas uz konserviem jeb tā dēvēto slapjo barību. Tā var būt pilnvērtīgi sabalansēta vai arī kā piedeva, našķis. Starpība būs tās devā un barošanas veidā.
Sabalansētie konservi, piemēram, ir ērti īsos ceļojumos. Taču jaukt konservus ar sauso vai arī svaigo barību nevajadzētu.
"Vienā bļodā nemaisām, jo tur ir vajadzīgi dažādi gremošanas procesi. Ja no rīta iedodam sauso [barību] brokastīs, vakarā iedodam svaigu gaļu, ja suns tā pierod un ar gremošanu viss ir kārtībā, tad tā varam darīt. Bet nedodam vienu dienu tā, vienu dienu šitā, trešā dienā vispār kaut ko no gaisa paķertu. Sekojam sava suņa pašsajūtai. Neviens cits labāk par saimnieku nevarēs novērtēt, kā jūtas suns un vai tā barība un barošanas veids tam der," ieteica Līdaka.
Veikalos atrodamas arī barības it kā noteiktām suņu šķirnēm, taču tās visbiežāk neatšķiras pēc sastāva, bet gan pēc granulu formas. Piemēram, franču buldoga galvas un žokļa forma atšķiras no takša, un tam ir vieglāk satvert noteiktas formas graudus.
Veterināro barību noteikti nevajadzētu pirkt veselam dzīvniekam. Tās sastāvs var atšķirties no komercbarības un nevis uzlabot suņa veselību, bet gan kaitēt.
