Griežu skaits atkal strauji sarūk
"Grieze ir putns, kas pilnībā saistīts ar pļavām, viņu dzīvesvieta ir pļavas," skaidroja Latvijas Nacionālā dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange. "Viņām vislabāk patīk tādas dabiskās pļavas. Griežu esamība Latvijā ir pilnā mērā saistīta ar cilvēka darbību, jo Latvija pēc savas būtības ir meža zona, un, ja cilvēks nepļautu, neuzturētu kaut kādus zālājus, neganītu lopus, tad šeit, visticamāk, būtu mežs, un tad griežu šeit nebūtu."
Grieze ir putns, ko diezgan grūti pamanīt, jo aktīvs tas ir krēslas stundās vai naktī, kad ieraudzīt to ar cilvēka aci ir vēl grūtāk. Padomju laikos griežu bijis samērā maz, un tas saistīts ar ārkārtīgi lielu daudzumu ķīmikātu lietošanu lauksaimniecībā. Vēlāk griežu skaits pamazām pieaudzis.
"Gads ar vislielāko griežu skaitu uzskaitēs tika reģistrēts 2013.gadā, bet
pēc 2013.gada griežu skaits ļoti strauji iet lejā. Un būtībā šajā desmit gadu periodā ir vairāk nekā desmitkārtīgs samazinājums,"
stāstīja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs Ainārs Auniņš.
Atšķirībā no vairuma citu putnu griezes ligzdu vij uz zemes un ir tipiskas zemes ligzdotājas. Ligzdas veido tēviņi, bet olu perēšanā piedalās tikai mātītes.
"Interesanti ir tas, ka mazuļi pēc izšķilšanās dodas ārā no ligzdas. Viņi ir mazi, pūkaini, tumšā krāsā, un viņi seko mātei, un principā ir gatavi uzreiz paši doties baroties," piebilda Lange.
Kad un kā pļaut?
Bet, ko darīt pļavas īpašniekam, ja negribas nodarīt pāri griezei un arī pļavu nevar atstāt nenopļautu?
Kā norādīja biologs, šobrīd ir periods, kad griezes ligzdo: "Agrākās ligzdas varētu būt maija beigās, un tad visu jūniju var būt ligzdas.
Tad, kad ir ligzdas un kad ir nelidojoši mazuļi, tad pļavas, kurās ir grieze, nevajadzētu pļaut, jo nu tas visdrīzāk beigsies griezēm letāli.
Būtu labi, ja pļavu, kurā ir grieze, nepļauj ātrāk par jūlija vidu vai vēl labāk – pļauj tikai augustā," uzsvēra Auniņš.
Tomēr arī tad, kad griezes mazuļi ir izvesti no ligzdas, pļaušana var nodarīt ievērojamu kaitējumu. Tāpēc ir dažas nianses, kas pļaujot jāievēro.
"Ja tā pļava tiešām ir jāpļauj pirms augusta vai principā jebkurā laikā, vajadzētu pieturēties pie principa, ka
nevis pļaut no malām uz vidu, bet no vidus uz malām.
Tas ir tāpēc, ka tad, kad pļauj no malām uz vidu, tad viss, kas ir dzīvs un kustas, viņš saskrien atlikušajā, nenopļautajā pleķītī, un tad, kad ir palicis tas vidiņš, tad viņu nopļauj. Un tad tā ir īsta dzīvnieku slaktētava," skaidroja Auniņš.
Vēl biologs iesaka nepļaut visu vienā reizē, bet sadalīt pa daļām: "Daļu zālāja nopļaut vienā dienā, varbūt kaut kādas slejas un tās atlikušās slejas nopļaut citā dienā. Pa nakti attiecīgi dzīvnieki pārvietotos uz drošākām vietām."
Pļaušanas prasība – pēc ligzdošanas sezonas
Platību maksājumu saņemšanai ir jāievēro noteiktas prasības pļavu uzturēšanai.
"Ja par pļavu vēlas saņemt ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu vai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu, tad pļava jānopļauj līdz 15.augustam. Savukārt, ja pļava pieteikta maksājumam par Bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, tad tā jānopļauj līdz 15. septembrim," informēja Lauku atbalsta dienesta Stratēģiskās komunikācijas un klientu pārvaldības departamenta direktore Kristīne Ilgaža.
Tātad pļavu var nopļaut vēlāk, kad grieze un mazuļi tur vairs neatradīsies. Bet to, ka pļavā mitinās grieze, var ļoti labi atpazīt pēc tēviņu raksturīgās balss, tā saucamās griezes griešanas.
"Tā skaņa ir nepārprotama un skaļi dzirdama pa lielu attālumu.Patiešām, kā griež, tāda krekšķēšana, tāda kārtīga. Tai brīdī, kad dzird šo skaņu, ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir putns un ka tā ir grieze," sacīja Lange.
Ja pļavā dzīvo grieze, tad pēc publiski pieejamā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) skaidrojuma, šo pļavu drīkst sākt pļaut pēc 10.jūlija. Ja saimnieks zina, kurā vietā grieze ligzdo, tad var atstāt līdz 0,1 hektāram nepļautu zālāju laukumus uz katru 1 hektāru, bet tur nedrīkst būt kūla, koku un krūmu atvases.
