Jenotsuņu puikas Tipsis un Topsis un meitene Tīna, iestājoties rudenim, pakāpeniski sāk sagatavot sev ziemas mītni un kļūst mazāk aktīvi ārā, tāpēc, kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), tagad ir īstais laiks, lai pagūtu tos redzēt darbībā.
Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimts pārstāvji, kas daļēji dodas ziemas guļā. Tie neieziemojas kā lāči, bet gan samazina ikdienas aktivitāti aukstajos mēnešos. Ziemas mēnešos jenotsuņu vielmaiņa palēninās, dzīvnieki kļūst mazāk aktīvi, vairāk laika pavada slēptuvēs vai migās. Ziemas laikā tie var periodiski mosties, lai kaut ko apēstu no savām uzkrātajām rezervēm, bet, ja laika apstākļi ir bargi, tie paliek neaktīvi ilgāku laiku.
Līgatnes dabas takās šobrīd dzīvo pieci jenotsuņi, un jaunpienācējiem būs jāsadzīvo ar Ullu un Bilu, kas dabas takās mitinās jau vairākus gadus. Dabas taku zvērkopju aprūpē jenotsuņi tiek nodrošināti ar visu nepieciešamo, lai dzīvotu pēc iespējas dabiskākos apstākļos, norādīja DAP.
Jenotsuņi Latvijā ir samērā izplatīti dzīvnieki, kas šeit pirmo reizi parādījās pagājušā gadsimta vidū. Tie ir ievesti no Austrumāzijas un šobrīd ir labi iejutušies Latvijas dabiskajā vidē. Jenotsuņi ir visēdāji, to ēdienkartē ietilpst gan augi, gan dzīvnieku izcelsmes barība.
Šiem dzīvniekiem ir unikāls aizsargreflekss, kas briesmu gadījumā liek tiem sastingt un izlikties par "beigtiem" līdz brīdim, kad tie vairs nejūtas apdraudēti, norādīja DAP.
DAP arī atgādināja, ka patvaļīga dzīvnieku, arī putnu, izņemšana no to dabiskās vides ir aizliegta un lielākoties nav nepieciešama. To drīkst darīt tikai ar savainotiem dzīvniekiem, lai to nogādātu pie veterinārārsta vai patversmē. Lai nekļūdītos, pārvaldē aicināja iepazīties ar tīmekļvietnes www.neizdzesdzivibu.lv saturu vai konsultēties ar speciālistiem.
