Francūzis Daniels Rabe ir dusmīgs. Tuvojoties pievakarei, viņa dārzu, tāpat kā citviet Francijā, pārņem tīģera odu bari.
"Kad esam kopā visa ģimene, mēs ēdam terasē. Bet mums ir daudz odu, īpaši zem galda. Tie ir traucēklis. Viņi sabojā mūsu vakarus," teica Rabe.
Pirmos tīģera odus Francijā pamanīja pirms 20 gadiem. Tagad no to invāzijas cieš jau lielāka valsts daļa. Tīģera odi tradicionāli mīt Āzijā un Āfrikā. Šo odu izplatību uz ziemeļiem veicina globālā sasilšana. Šobrīd tie sastopami jau 13 Eiropas Savienības valstīs, toskait Spānijā un Grieķijā. Šis insekts pārnēsā tropu drudzi. Pērn Francijā, neizbraucot no valsts, ar to inficējās 45 cilvēki.
"Ikviens domā, ka tropu drudzi var noķert kaut kur tālu prom - salās, tropu paradīzē. Patiesībā tā nav. Tas var notikt arī Francijā, kontinentālajā Francijā," sacīja Tibo Karinkots, kurš izslimojis tropu drudzi
Kā stāstīja entomologs Voldemārs Spuņģis, tīģera odi ir bīstamāki par citu sugu odiem, jo izplata vīrusu. Latvijā mīt 35 odu sugas, kuras veselību neapdraud.
"Zināms risks pastāv. It īpaši ar ziedu kravām un augļu kravām. Ja tur konteinerā salikti, varbūt atdzesēti .. odi labi pacieš temperatūras, un viņi var pie mums ierasties," atzina entomologs.
Pirms pāris gadiem pētīja dzēlējodu izplatības riskus Latvijā. Pārbaudīja lielveikalu loģistikas centrus, ziedu bāzes, lidostu.
"Mēs nekonstatējām, ka mums būtu ievesti kādi odi. Un piedevām, ja šādas dienvidu sugas ieved, tās pie mums var nodzīvot 2 - 4 nedēļas, tad viņi iet bojā. Un viņi nepārziemo. Mums ziema palīdz cīnīties ar odiem," skaidroja Spuņģis.
Francijā tīģera odus cenšas ierobežot, dabā izlaižot sterilus odu tēviņus, kurus izaudzē laboratorijās.
"Šādiem tēviņiem būs sterilizējoša iedarbība uz savvaļas odu mātītēm. Citiem vārdiem sakot, mātītes, kas būs pārojušās ar šiem odiem, dēs olas, taču no tām neattīstīsies kāpurs," teica Francijas Attīstības pētniecības institūta zinātniskais direktors Frederiks Simārs.
Viena šāda laboratorija, kur audzē dažādu sugu sterilus dzēlējodus, ir Starptautiskās atomenerģijas aģentūras laboratorija netālu no Vīnes. Katru nedēļu te izšķiļas simtiem tūkstošu kāpuru. Tos sašķiro, atdala tēviņus, kurus apstaro ar gamma stariem.
Kā norādījuši pētnieki, sasilstot klimatam, arvien vairāk invazīvu sugu iekaro jaunus reģionos. Tāpēc ir svarīgi ierobežot pirms tās izplatās pārāk tālu. Metode ir videi draudzīga.
"Mēs neizmantojam ne transgēnus, ne ķimikālijas, ne insekticīdus. Un tas ir mērķēts konkrētai sugai - tikai noteikta veida odiem. Un netiek nodarīts kaitējums visiem pārējiem kukaiņiem, piemēram, labvēlīgajiem kukaiņiem," norādīja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras laboratorijas mikrobioloģe Hanano Jamada.
Latvijā nav vajadzības izmantot šādu metodi, jo odu invāzija nav tik plaša kā citur Eiropā.
