Par bailēm no suņiem
Komunicējot ar suni, ir ļoti svarīgi, kā jūtas pats cilvēks. Ja cilvēks ir bailīgs, suns uzreiz to jūt un attiecīgi reaģē.
"Suns "lasa" katru cilvēku, kas ir ienācis viņa telpā vai laukā. Ja tas cilvēks ir saspringts vai raustīgs, tad suns to uzreiz nolasa. Atkarībā no situācijas, tad viņš vienkārši ir tas, kurš paņem telpu un ietekmi," skaidroja Svenne.
Ne vienmēr tas nozīmē, ka suns uzbruks. Galvenokārt suņi uzbrūk tikai tad, kad uzskata, ka cilvēks ir pārkāpis viņa teritoriju un viņam tā ir jāaizstāv.
"Uzbrukumi drīzāk ir tādos gadījumos, kad cilvēks ienāk suņa teritorijā vai sunim, piemēram, ir mantiņa vai ēdamais, vai kucēni aizmugurē – jebkas, ko viņš ir gatavs aizstāvēt," norādīja Svenne.
Daudzi cilvēki uzreiz gan teiks, ka nav viegli sveša suņa, sevišķi, ja tas ir liels, klātbūtnē neizjust bailes. Daudziem ir traumatiskas pieredzes, kas neļauj uz suni palūkoties neitrāli. Kā bailes no suņiem pārvarēt?
"Caur praksi, dodoties pie kāda laba speciālista ar suņiem vai kāda miermīlīga suņa. Manai vecākajai meitai arī bija gadījums, kad kaimiņu suns, ar ko kopā viņa ikdienā spēlējās un skraidīja apkārt, gulēja diendusu saulītē. Viņa klusu piegāja un uzreiz viņam pieskārās, un tad viņš divās vietās viņai iekoda. Tas notika 11 gadu vecumā, un līdz 19 gadiem viņai bija stindzinošas bailes," stāstīja Svenne.
Par laimi, šīs bailes izdevās pārvarēt, taču tas prasīja daudz darba. Daudziem diemžēl tas neizdodas, jo savā ziņā tas rada riņķa efektu – cilvēkam no suņa ir bail, suns jūt šo saspringumu un attiecīgi reaģē, cilvēka bailes no jauna pastiprinot.
Satiekoties vai komunicējot ar jebkuru suni, jāievēro zināma drošības instruktāža – jābūt pašpārliecinātam, jāizvairās veikt straujas kustības un jālasa suņa ķermeņa valoda.
"Ja suns rūc, tas ir brīdinājums, ka tu esi viņa telpā vai tu esi par tuvu pienācis viņam un dari to, ko viņš tajā brīdī negrib. Ja nav nodibināts kontakts, bet tu maucies šādam sunim virsū, tad viņš var iekost," atzina Svenne.
Par suņiem viesībās
Kontakta nodibināšana ir viens no atslēgas elementiem, lai saskarsme ar jebkuru suni būtu pozitīva. Ja uz ielas tas varbūt nav nepieciešams, tad, viesojoties pie cilvēkiem, kuriem ir suņi – gan.
"Ja tu ienāc viesībās, kur ir suņi, tev noteikti ir jāiepazīstas ar viņiem, jo sunim stresu rada nepazīstamais. Viss svešais viņam liekas iespējami bīstams.
Kamēr viņš nav pārliecinājies, ka šis cilvēks ir okej, tikmēr viņam ir iekšējs saspringums. Kontaktu var iegūt, ļaujot sevi apostīt, piedāvājot savu roku. Ja viņš nāk apostīt, lai aposta, un tad tālāk jau viņu var paglāstīt, ja saimnieks atļauj," ieteica Svenne.
Tāpat ir ļoti svarīgi ņemt vērā visas norādes, ko par suni saka viņa saimnieks. Ja suni ir aizliegts barot vai glāstīt, vai laist konkrētās telpās vai ārpus mājas, tas jāievēro, jo šādiem norādījumiem vienmēr ir iemesli.
Savukārt saimniekam, sagaidot ciemiņus, jāuzņemas atbildība un jākontrolē situācija, suni vajadzības gadījumā iepazīšanās mirklī turot arī pavadā.
Pavisam izolēt suni no viesībām, ieslogot citā istabā, gan nav ieteicams, jo tas sunim tāpat rada lieku stresu,
turklāt nodod signālu – tad, kad atnāk šie cilvēki, tad mani iespundē. Tādā veidā sunim var rasties negatīvas asociācijas par jebkuriem ciemiņiem.
Par suņiem publiskos pasākumos
Lai gan daudziem suņu saimniekiem ierasts ņemt savu mīluli līdzi it visur, ejot uz koncertiem un īpaši skaļiem pasākumiem, suni tomēr vajadzētu atstāt mājās, pauda Svenne.
"Manuprāt, suni labāk neņemt uz koncertu. Pirmkārt, ja viņš nav pieradis, tā viņam varētu būt liela trauma. Otrkārt, tas skaļums nav atbilstošs," norādīja Svenne.
Ja tomēr citādi nevar, suns pie šādiem pasākumiem un to skaļuma jāradina palēnām un no attāluma, skatuvei pietuvojoties palēnām. Šajā gadījumā viss atkarīgs no saimnieka vēlmes strādāt un pacietības, kā arī suņa iepriekšējās pieredzes.
"Ja suns jau ir traumēts un viņam ir izveidojies bailīgs uzvedības modelis, tad, lēnām strādājot, esmu pieredzējis, ka tiek kaut kādā līmenī tām bailēm un satraukumam pāri, bet, ja viņam jau ir iekšā tas šausmu pikselis, kā es to mēdzu saukt, tas viņam sēž iekšā un kaut kādā momentā tomēr var izpausties," stāstīja Svenne.
Turklāt suņu bailes var būt daudz un dažādas. Kādu vairāk var satraukt cilvēku burzma, bet kādam lielākās bailes būs no trokšņa. Saimniekam savs suns jāpazīst, bet vienmēr arī jāizvērtē, vai apstākļi nebūs dzīvnieka veselībai, piemēram, dzirdei kaitīgi.
"Par burzmu runājot, es zinu aktierus, kuri ir nākuši pie manis un kuri savus suņus ņem līdzi uz teātri. Viņiem tur nekas netraucē, viņi pierod, jo aizskatuvē jau nav arī tik liels troksnis. Teorētiski suni var pieradināt pie jebkā. Cits jautājums ir, kā tas iedarbojas uz viņa dzirdi – tās pārāk spēcīgās skaņas," skaidroja Svenne.
