Nelielos Balkānu zirgus augstu vērtēja bijušajā Dienvidslāvijā pirms tās sabrukuma un postošā kara. Piemēram, pirms 100 gadiem šķirnes tīrību stingri reglamentēja, un ērzeļus turēja valdības fermā, bet ķēves varēja piederēt privātpersonām.
Kādreiz reģionā bija kopumā 300 000 Bosnijas kalnu zirgu, bet to skaits dramatiski samazinājās līdz dažiem desmitiem īpatņu.
Bosnijas kalnu zirgu audzētājs Envers Ziga norādīja, ka šie zirgi ir viena no nedaudzajām šķirnēm pasaulē, kas cēlusies no savvaļas zirgiem – Prževaļska zirgiem un tarpāniem no stepēm, kas piešķir tiem ļoti specifiskas iezīmes.
Pateicoties dažiem entuziastiem, sākta šķirnes atjaunošana, un patlaban Bosnijā jau ir 270 tīršķirnes zirgu, bet vēl vairākiem simtiem nav precīzi zināmi "raduraksti".
Interese par seno šķirni ir arī ārvalstīs, jo zirgkopji novērtē dzīvnieku raksturu un temperamentu, kas padara to piemērotu sportiskām aktivitātēm un terapijai. Austrijā dzīvojošā audzētāja un trenere Azra Bekiča atzina, ka
Bosnijas kalnu zirgi vairs nestrādā uz lauka un nevelk baļķus no mežiem, bet tie bieži izvelkot baļķus no cilvēku dvēselēm.
