Dienas ziņas

Kuldīgas viduslaiku pils atdzimusi virtuāli

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Tiek veikti mērījumi Mēru muižas dižozolam

Koku speciālisti Smiltenes pusē pārmēra Baltijā kuplāko dižozolu

Smiltenes novada Mēru muižas pagalmā sapulcējās ievērojamākie Latvijas dižkoku pētnieki. Viņu vidū arī Guntis Eniņš, kurš vairāk nekā 50 gadus rūpējas par dižkokiem. Sanākšanas mērķis bija veikt mērījumus muižas pagalmā augošajam dižozolam, lai pārliecinātos, ka tam tiešām ir viens no kuplākajiem vainagiem Baltijā.

Lai mērīšana nebūtu vienkārši matemātiski mehāniska darbība, dižkoku ekspertu darbs tika pavadīts ar dziesmām. Tomēr mērījumi ir svarīgākā un arī intriģējošākā lieta. 

Eniņš norādīja: "Dižkoki tiek vērtēti pēc diviem kritērijiem – stumbra resnums un garums, bet dažkārt pierakstām arī vainaga diametru, kurš tiek mērīts vai nu uz četrām vai astoņām pusēm."

Savukārt Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns norādīja: "Šādu plašu vainagu ozoli ir reti. Šāds ārkārtīgi plašs vainags veidojas tādos gadījumos, kad ozols ir audzis bez konkurences. Viņš ir audzis laucē, viņam šobrīd nav konkurences, līdz ar to zaru atbrīvo visā krāšņumā."

Ozola mērīšana nav tik vienkārša – mērījumi var arī atšķirties, tad jāliek galvas kopā, kāds rezultāts būs oficiāli jāuzrāda par vareno Mēru muižas ozolu.

Eniņš norādīja – vienmēr jāmēra centīgi, vairākas reizes, un jāņem vērā mazākais mērījums.

Eniņam kā mazākais sanāca 5,87 metri, bet ar Svilāna mērlentu izdevās nomērīt 5,88 metru. "Bet būsim godprātīgi un ņemsim to mazāko," piebilda Svilāns.

Mēru muižas dižozols
Mēru muižas dižozols

Dižkoka vainaga platums atšķīrās krietni vairāk, bet vistālāk vainags stiepās austrumu virzienā, kur tā garums bija vairāk nekā 22 metri. Eniņš sacīja: "Šis koks ir ārkārtīgs skaistulis. Pēc 15 gadiem atbraucot, redzu, ka šīs saknes ir izpletušās… Latvija ir dižkoku lielvalsts."

Tagad oficiāli šie mērījumi vēl tiks apstiprināti starp dižkoku ekspertiem un tad būs skaidrība, vai šis ozols noturēs kuplākā vainaga godu Baltijā, kā arī, iespējams, tas pretendēs uz iekļaušanu Eiropas mēroga dižkoku sarakstā. 

Par to, ka Latvijā dižkoki ir cieņā, liecina arī tas, ka iedzīvotāji izsenis pie tiem rīkojuši dažādus pasākumus, senāk arī rituālus.

Smiltenes novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Miķe teica: "Kopā ar vietējiem iedzīvotājiem svinam dažādus svētkus – Valsts neatkarības svētki, Lieldienas, saulgriežu svētki. Regulāri ir kāzas, dažādi izlaidumi."

Mēru muižas dižozola vecums ir aptuveni 250 gadi. Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 14 000 dižkoki, bet pētnieki lēš, ka noteikti varētu būt vairāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti