Gan paša šķūņa koka konstrukcijas, gan tajā sakrautā malka parasti apvieno dažāda izmēra dažādas kokaugu sugas dažādās koksnes sausuma stadijās un dažādās tās sadalīšanās pakāpēs. Kā jau tam jābūt, beigtās koksnes dažādība provocē dzīvo būtņu daudzveidību. Tā arī būtiski nosaka to, kuru sugu dzīvniekus var paveikties ieraudzīt malkas šķūnī un šķūņa tuvumā.
Pirmo vietu starp malkas un malkas šķūņu konstrukciju apdzīvotājiem parasti ieņem kukaiņi.
Pārliecinoši dominē vaboles. Ar relatīvi garajiem taustekļiem starp citām vabolēm izceļas koksngraužu dzimtas pārstāvji, kuru jaunās paaudzes attīstība, atkarībā no sugas, noris vai nu koksnē, vai zem mizas, vai mizā, vai dobumos, vai lakstaugos, vai augsnē. Attīstības posms garš – parasti ilgst gadiem. Kad no savām bērnistabām izgraužas tie koksngrauži, kuri attīstās koksnē, parasti paliek labi saskatāmi caurumi. Tos dēvē par izskrejām. Izskreju lielums, protams, atkarīgs no konkrētās dzīvnieku sugas. Latvijā esot konstatētas apmēram 130 koksngraužu sugas.
Svaigā, zaļā skujkoku malkā zināmu laiku var tikt atrastas mazas dendrofāgas vabolītes – mizgrauži. Latvijā pēdējās desmitgadēs ļoti populārs (jo mežsaimniecībai nopietni kaitējošs) ir egļu astoņzobu mizgrauzis.
Vēl pie meža kaitēkļiem pieskaita virkni smecernieku sugu. Šīs impozantās vabolītes arī nav nekas unikāls malkas šķūnī. Var trāpīties kāda retāka suga.
Ļoti savdabīgas, smecerniekiem līdzīgas vaboles ir platsmeceri. Malkā mēdz būt ieraugāma ne viena vien šo kukaiņu suga, tostarp diezgan retais sveķu platsmeceris.
Nav retas, bet ir interesantas mazās degunradžvaboles, kuru kāpuri attīstās trūdošā koksnē.
Ārēji uzkrītošas, viegli pamanāmas ar malkas šķūni saistītas vaboles ir skudrulīši. Parastais jeb mizgraužu skudrulītis malkas šķūnī, visticamāk, meklē medījumu – kādu mizgrauzi. Arī koši krāsotais bišu skudrulītis nereti tur kaut ko cenšas nomedīt.
Malkas šķūnī nereti uzturas arī melngalvas ugunsvabole. Domājams tāpēc, ka šīs sugas jaunā paaudze attīstās zem lapu koku mizas.
Koksnē attīstās ne tikai vaboles jeb cietspārņi, bet bieži vien arī plēvspārņu kārtai piederīgie insekti ragastes.
Kur dzīvo koksnes ēdāji, tur ieviešas koksnes ēdāju ēdāji. Tā vaboļu kāpuri kļūst par izdzīvošanas avotu dažādu parazitoīdu kukaiņu kāpuriem (parazitoīds: gaļēdājs, kura attīstība noris citas sugas kukaiņa kāpurā). Pazīstamākie insekti parazitoīdi ir jātnieciņi no plēvspārņu kārtas. Arī orusīdu pēcnācēju attīstība noris koksnes ēdāju kukaiņu kāpuros. Tāpat vairākuma krāšņlapseņu sugu kāpuri ir parazitoīdi, kas attīstās vientuļo lapseņu bērnos.
Un ko uz malkas šķūņa konstrukcijām un malkas pagalēm dara īstās lapsenes? Strādā. Tās vāc celulozi – izejmateriālu savu pūžņu darināšanai.
Malkas šķūņos siltajā sezonā rosās arī zāģlapsenes un vēl citi plēvspārņi.
Un kādi divspārņi apgrozās malkas šķūnī?
Bieži vien apkārtni rūpīgi vēro laupītājmušu dzimtas kukaiņi, tostarp celmmušas. Tie ir plēsīgi kukaiņi, kas noķer, paralizē un izsūc citus kukaiņus. Arī šo mušu kāpuri ir plēsīgi, tie mājo augsnē vai trupējošā koksnē, kur barojas ar citu kukaiņu kāpuriem. Protams, ieraugāmas ir arī citādas – ne tik svaigas gaļas kāras mušas.
No divspārņiem malkas šķūnī var būt iekārtojies arī kāds garkājods, to mēdz apmeklēt kāds resnkājods, pat dundurs, spāre, tauriņš. Protams, kā visur, arī malkas šķūņī var sastapt gadījuma rakstura ieklīdeņus – gan pieaugušos insektus, gan kāpurus.
Bet pūkmušas, visticamāk, pie malkas redzamas tāpēc, ka to pēcnācēji ir parazitoīdi, kas attīstās, pārtiekot no citu kukaiņu, tostarp plēvspārņu kāpuriem.
Šķūņos un cita veida koksnes krātuvēs mītoši kukaiņi ir interesanti, taču var izrādīties arī kaitējoši. Nu, kāpēc gan kādai vabolei pēc malkā pavadīta dzīves posma nedoties uz netāliem, turpat pagalmā augošiem kokiem?!
Kopā ar malku kukaiņi var tikt ienesti telpās. Jāpatur prātā; kur atrodas beigta koksne, tur mēdz būt arī ķirmji. Tomēr dzīvnieku sugu, kuras nodara pāri mūsdienīgiem ļaužu mājokļiem, nav daudz.
Pašsaprotami, ka malkas šķūnī barību meklē un patvērumu rod kukaiņu dabīgie ienaidnieki – zirnekļi.
Malkā mītoši kukaiņi var būt ēdiens arī krietni prāvākiem kustoņiem – rāpuļiem.
Malka dažu sugu rāpuļiem turklāt bieži vien kalpo arī par slēptuvi. Zalkši malku ļoti labprāt izmanto par ērtu ādas vecās virskārtas nomaukšanas vietu.
Ne jau visiem cilvēkiem patīk malkas glabātavēs mītoši dzīvnieki, īpaši insekti. Tiem, kuriem nepatīk, ieteicams: rūpējieties par malkas sagādi tad, kad kukaiņi ir neaktīvākie – no novembra līdz martam (tomēr pilnīgi tas nepasargās).
Aizraujoši stāsti par dabu
