Mirušos roņus jūras krastā pamanījis basketbola treneris Artūrs Visockis-Rubenis, kurš devies pārgājienā no Rucavas pagasta uz Liepāju.
"Mēs ar sievu devāmies pārgājienā no Nidas līdz Liepājai un vakar veicām posmu no Nidas līdz Jūrmalciemam, tie ir kādi 25 kilometri. Pa ceļam saskaitījām 11 mirušus roņus," viņš pastāstīja.
Lielākā daļa beigto roņu izskatījušies izskaloti krastā nesen vai pirms pāris dienām.
Visockis-Rubenis pieļāva, ka aptuveni trīs no 11 roņiem izskaloti senāk, jo tie jau bija kļuvuši par barību citiem dzīvniekiem. Visi roņi bija pieauguši, izņemot vienu, kurš līdzinājies roņu mazulim.
Visockis-Rubenis norādīja, ka beigtie roņi izskaloti visa noietā maršruta garumā. "Ik pa vienam, diviem kilometriem," pastāstīja aculiecinieks. Redzami ievainojumi uz roņu ķermeņiem neesot manīti, kas šķitis dīvaini. "Roņi izskatījās pilnīgi veseli, bet bija miruši," telefonsarunā atklāja Visockis-Rubenis.
Interesanti bijis tas, ka, nākamajā dienā, dodoties tālāk no Jūrmalciema uz Liepāju, neviens beigts ronis vairs nav manīts.
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis norādīja, ka roņi laiku pa laikam tiek izskaloti jūras krastā, tomēr tas nenotiek masveidā.
"Šajā gadījumā PVD uzdevums būtu pārliecināties, vai šiem roņiem nav kāda slimība. Ja to ir daudz ierobežotā posmā, tad būtu jāpapēta dziļāk, vai nav kādas slimības pazīmju," norādīja Oļševskis.
PVD speciālisti rīt dosies uz notikuma vietu, lai izpētītu situāciju, tostarp, kā norādīja Oļševskis, kādam no mirušajiem roņiem būtu vērts veikt sekciju un aplūkot, kuras orgānu sistēmas ir skartas. Pēc tā arī būtu secināms, kādas slimības dēļ roņi gājuši bojā.
Oļševskis norādīja, ka gadījumos, ja jūras krastā tiek uziets beigts ronis, informācija ir jānodod attiecīgajai pašvaldībai. Tomēr gadījumos, ja atrasti vairāku dzīvnieku līķi un rodas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu, ir jāinformē PVD vai Dabas aizsardzības pārvalde.
Ziņas par pludmalē izskalotiem mirušiem dzīvniekiem tiek saņemtas samērā bieži, bet Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta pārvaldes vadītāja Agija Kaunese atzina, ka neatceras, "ka būtu tik daudz vienā reizē".
"Es pieļauju, bet nevaru apgalvot, ka tas nav bijis vienā dienā, ka jūra jebkurā gadījumā izskalo pēc kāda laika ārā," sacīja Kaunese.
Dabas aizsardzības pārvaldes zīdītāju eksperts Valdis Pilāts savukārt pastāstīja, ka laiku pa laikam Baltijas jūras piekrastē fiksēti līdzīgi gadījumi. Viņš minēja arī iespējamo nāves iemeslu: "Zvejnieki izliek murdus jūrā.
Ronis ielien murdā, netiek pie gaisa un, var teikt, noslīkst, lai arī cik tas nebūtu dīvaini jūras dzīvniekam".
"Roņi mēdz būt pietiekami lieli, ievilkt laivā nav viegli, un viņš turpat jūrā tas beigtais ronis tiek atstāts. Šāda roņu bojāeja vairāk raksturīga Rīgas jūras līcim, tur vairāk tiek lietoti murdi, citas zvejas ierīces, kur roņi var aiziet bojā, bet atklātai jūrai, cik zinu, tas nav raksturīgi," stāstīja Pilāts.
Eksperta ieskatā roņu nāves iemesli būtu jāizpēta, un tas būtu jāveic Dabas aizsardzības pārvaldei. Vai tas notiks, šobrīd nav zināms, tikmēr Dienvidkurzemes novada pašvaldība mirušos roņus plāno savākt un utilizēt tuvāko dienu laikā.
