ĪSUMĀ:
- Āfrikas cūku mēris Latvijā plosās jau desmit gadus.
- Šajā laikā šīs bīstamās un lipīgās infekcijas slimības dēļ cūkaudzētājiem ir nācies likvidēt aptuveni 80 tūkstošus cūku.
- Pirms desmit gadiem daudzi neticēja Āfrikas cūku mēra iespējamām sekām.
- Sabiedrībā joprojām valda mīti un sazvērestības teorijas saistībā ar šo infekcijas slimību.
- Viens no mītiem – pārslimojušie dzīvnieki, kuriem konstatētas antivielas, ir imūni un spēj apturēt vīrusu. Tā nav taisnība.
- Zinātnieki joprojām strādā pie Āfrikas cūku mēra vakcīnas izstrādes.
- Viena no vakcīnām tiks veidota no Latvijā izolētā Āfrikas cūku mēra vīrusa celma.
- Prognozē, ka šogad inficēto meža cūku skaits pārsniegs pagājušā gada statistikas rādītājus, kas bija līdz šim augstākie.
Pēc uzliesmojuma grūti atgūties
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants, atminoties laikus, kad slimība tika konstatēta Latvijā, sacīja – sākotnēji bijusi cerība, ka, ieguldot pūles un sadarbojoties visiem iesaistītajiem, cūku mēri varēs ātri apturēt. Diemžēl zinātnieki nebija paredzējuši, ka slimība paliks uz ilgu laiku, atrodot sev "dabisko rezervuāru".
"Par dabisko rezervuāru šobrīd Latvijā, un ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un faktiski lielākajā daļā Eiropas, ir kļuvusi mežacūka," skaidroja Seržants.
Posts, ko šī slimība Latvijas teritorijā atstājusi uz cūkaudzētājiem, ir liels. Desmit gadu laikā Āfrikas cūku mēris ir skāris 79 mājas cūku novietnes. Slimības dēļ nācies likvidēt tuvu 80 tūkstošiem cūku.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece norādīja, ka šo dzīvnieku skaita kritums Latvijā ir ļoti liels: "Ja pirms 2014. gadā bija pāri par 360 000 cūku Latvijā, tad šobrīd ir tikai 295 000. Arī sivēnmātes bija virs 30 000, bet šobrīd tikai 21000 sivēnmāšu."
Latvijas Cūku audzētāju asociācijā uzsvēra, ka uzņēmējiem atkopties pēc slimības uzliesmojuma fermā ir grūti. Valsts kompensē zaudējumus 50-60% apmērā, bet ar to nepietiek.
"Kā minimums, dzīvniekiem tas ir gads, lai atgrieztos apritē. Tas principā ir gads bez pozitīvas finanšu naudas plūsmas, un ne katrs to var atļauties," uzsvēra Lejniece.
Ja reģionā divās saimniecībās cūku mēris ir konstatēts, tad visā apkārtnē spēkā stājas dažādi ierobežojumi – aizliegts pārvietot dzīvniekus, kā arī pārdot gaļu no cūku mēra bīstamības zonas. Arī mājas apstākļos kūtiņā turēt cūkas šobrīd ir ļoti sarežģīti, tāpēc to audzēšana vairs nav tik rentabla.
Skeptiķi un sazvērestības teorijas
Šo gadu laikā liela daļa lielo cūkaudzētāju iemācījušies ar šo sērgu sadzīvot. Biodrošības pasākumu ievērošana kļuvusi par normu. Vienlaikus jāatzīst, ka daudzos gadījumos tā arī neizdodas noskaidrot, kā šī kaite ir nonākusi fermā. Pirms desmit gadiem no audzētāju puses, arī no mājsaimniecībām, kas cūkas audzē pašpatēriņam, bijusi neticība par cūku mēra iespējamām sekām.
Pārtikas un veterinārajā dienestā secina – "ja būtu tiešām ticējuši un zinājuši, mēs būtu izdarījuši kaut ko mazliet vairāk".
"Skepse pāriet tajā mirklī, kad cūkas saslimst un sāk palēnām viena pēc otras krist kā mušas, un pazīmes diemžēl ir neatgriezeniskas, viņas iet bojā principā 100%. To mēs esam redzējuši mūsu lielajās fermās, kur slimība ir ienākusi un kādu brīdi uzkavējusies. Tajā brīdī īpašniekiem vairs nav īpašu šaubu par to, ka slimība ir nāvējoša," norādīja Seržants.
Kamēr cūkkopji cenšas neielaist slimību fermās, tikmēr Rīgas Centrāltirgū par Āfrikas cūku mēri neviens nerunā. Tirgotājs Arvīds "Vides faktiem" atklāja, ka par pircēju trūkumu nesūdzas. Cūkgaļu pērk labi par spīti tam, ka Āfrikas cūku mēris met ēnu pār Latviju.
Satraukumam arī patiešām nav nekāda pamata, jo Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkam.
Tas iet bojā, ja gaļa tiek apstrādāta vairāk kā 70 grādu temperatūrā, turklāt slimības skartajās vietās uzreiz stājas spēkā ierobežojumi. Vietējie audzētāji saražo aptuveni pusi no Latvijā nepieciešamā cūkgaļas patēriņa. Slimības uzliesmojumi Latvijā gaļas cenas veikalos neietekmē. Tomēr to ietekmē citas valstis, kas dominē cūkgaļas tirgū.
"Ja mēs paskatāmies, kas notika Ķīnā 2018. gadā, kad tur nonāca Āfrikas cūku mēris. Eiropa un citas eksportētājvalstis varēja pacelt cenu, un cena bija vēsturiski augstākā 2018. nogalē, 2019. gadā, jo Ķīna nespēja saražot tādiem apjomiem kā tika likvidētas Āfrikas cūku mēra skartās saimniecības, un līdz ar to cena aizgāja nebijušos augstumos," skaidroja Lejniece.
Kad Ķīna atkopās, tad atkal bija milzīgs cenas kritums, un Eiropā cūkkopības nozarē iestājās krīze.
Tomēr vislielāko ietekmi Āfrikas cūku mēris Latvijā varētu būt atstājis uz medību nozari. Ja pirms cūku mēra ienākšanas Latvijā gadā tika nomedīti vidēji 50 000 mežacūku, tad šobrīd, kā kuru gadu – 15 000 līdz 30 000 cūku. Arī mednieku vidū pirms desmit gadiem valdījusi skepse par šo slimību un tās sekām.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis neslēpa: "Kā mums bija kovidskeptiķi, tieši tādi paši mums bija Āfrikas cūku mēra skeptiķi mednieku vidū. Dažādas sazvērestības teorijas, ka tas ir lielo farmācijas kompāniju bizness vai lauksaimnieki ir speciāli kaut ko radījuši, lai samazinātu cūku skaitu."
PVD skaidroja, ka slimības izplatībai un uzliesmojumiem fermās vistiešākajā mērā ir saistība ar to, kas notiek mežacūku populācijā. Jo mazāka ir mežacūku populācija, jo mazāk iespēju, ka ar mēri tiks aplipinātas arī mājas cūkas. Mednieki spriež, ka pēc viņu novērojumiem mežacūkas pašas baidās no šīs slimības – kad sugas brāļi sāk apmirt, tad tās pamet teritoriju un dodas uz jaunām vietām – notiek dzīvnieku migrācija.
Viens no galvenajiem mītiem, kas joprojām virmo sabiedrībā un galvenokārt mednieku vidū, ir uzskats, ka cūku mēri pārslimojušie dzīvnieki, kuriem konstatētas antivielas, ir imūni un spēj apturēt vīrusu. Taču tā nav taisnība, un ir liela varbūtība, ka nākamajā inficēšanās reizē cūkas ies bojā, uzsvēra PVD.
Vakcīnas gaidās
Pēc desmit gadiem ar Āfrikas cūku mēri Latvijā joprojām esam gaidās uz vakcīnas izstrādi, kas varētu ļaut pielikt punktu šai slimībai. Pozitīvā ziņa ir, ka reāli vakcīnu kandidāti ir izstrādāti vai esam tam pavisam tuvu. Ir vairākas zinātnieku grupas, kas pie tā strādā.
PVD pārstāvis Seržants atklāja, ka, iespējams, viena no vakcīnām tiks veidota no Latvijā izolētā Āfrikas cūku mēra vīrusa celma: "Viens no galvenajiem kandidātiem vakcīnai ir tieši Latvijas serotips, kas ir iegūts, ja nemaldos 2017. gadā Tukuma apkārtnē, un šobrīd joprojām viņš ir viens no tādiem aktuālākajiem, kuru plānots tuvākajā laikā izmēģināt arī lauka apstākļos."
Plānots ir vakcinēt tikai mežacūkas, to piebarošanas laikā barībā ievietojot arī vakcīnas devu. Jautājums pagaidām ir tikai, kura valsts piekritīs savā teritorijā jauno vakcīnu testēt dabā. Bet kamēr vakcīnas nav, tikmēr Latvijā slimības ierobežošanai par labu var nākt žoga būvniecība uz Baltkrievijas un Krievijas robežas, jo tas liegs dzīvniekiem brīvi pārvietoties no vienas teritorijas uz otru.
Tikmēr šobrīd gan izskatās, ka Āfrikas cūku mēris savu desmitgadi Latvijā ir nolēmis "atzīmēt" ar vērienu.
"Sivēni dzimst lielā skaitā, barības bāze ir laba, ziemas arī nav vairs tik bargas. Līdz ar to šis rezervuārs sevi ļoti veiksmīgi atjaunina un tādā veidā saglabā vīrusu un nodod nākamajām paaudzēm," sacīja Seržants.
PVD norādīja, ka pagājušajā gadā bijis līdz šim vislielākais inficēto meža cūku skaits – vairāk nekā 1000 laboratoriski apstiprinātu gadījumu, taču šobrīd jau četros ar pusi mēnešos ir sasniegta puse no pagājušā gada statistikas rādītājiem. "Ļoti iespējams, ka šis būs visbagātīgākais ar slimajām mežacūkām gads," viņš prognozēja.
Pirmie desmit gadi Āfrikas cūku mērim Latvijā ir aizvadīti, bet priekšā vēl ir gana tāls ceļš veicams, jo vakcīna vēl nav izstrādāta.
