Pēc sava iepriekšējā suņa smagās aiziešanas Inesei bija grūti saņemties jaunam ģimenes mīlulim, tomēr cerībā ieraudzīt kādu suni, ar kuru būs mīlestība no pirmā acu skatiena, Inese pamazām sāka apmeklēt dzīvnieku patversmes.
Liktenīga izrādījusies kādas draudzenes īsziņa par septiņus mēnešus vecu haskiju meiteni, no kuras atsacījušies saimnieki. "Man draudzene atsūtīja ziņu, ka ir haskiju meitene, kuru jau met no otrajām mājām ārā. Vai nu ņemu, vai vedīs uz patversmi. Sapratu, ka laikam suns ir atradis mani, nevis es suni. (..) Tad, kad es viņu ieraudzīju, sapratu – man viņa ir jāņem," stāstīja Inese.
Zinot, kas par šķirni ir haskijs, Inese apzinājusies, ka vispirms tas būs ļoti smags darbs pašai ar sevi. Haskijam ir spēcīgs brīvdomātāja raksturs, turklāt kā visi suņi, tas ir bara dzīvnieks. Saimniekam jāvar parādīt, ka mājās barvedis ir cilvēks.
Sagrauztas visa veida plastmasas lietas, izrakņāts zālājs – tās ir tikai dažas no Akilas izdarībām, kuru dēļ no visnotaļ skaistā un mīlīgā kucēna atteicās divas ģimenes.
Pirmo Akilas rītu jaunajās mājās Inese atceras ar atmiņu par skaistu rozā plastmasas spaini, ko saimniece bija nopirkusi jaunajai ģimenes loceklei kā trauku, no kā padzerties. "No rīta ceļos, eju skatīties, ko mans sunītis ārā dara, vai labi jūtas. Skats vienkārši fantastisks – staigā tāds kucēns, spainis galvā, stīpiņa ap kaklu un to galvu groza. Aste gaisā. Jēziņ..." viņa stāstīja, atminoties, ka pamatīgi cieta arī dekoratīvie puķu podi.
Lai arī Akila ar saimnieci izgājušas pamatīgu skolu un, kā secināja "Ķepa uz sirds", Akilas uzvedība ir haskijam netipiski priekšzīmīga, Inese nenoliedza, ka haskija raksturs ik pa brīdim liek par sevi manīt. Pagalma zālienā aizvien ir pa kādai bedrei, malkas grēdās tiek ķertas peles, tāpat Akila ir pamanījusies pāris reizes aizšmaukt no mājām. No tā jāsecina – lai arī saimnieks vēlētos, ka haskijs paklausa, pavisam šīs šķirnes suņu raksturu noliegt nevar un mājās jābūt vietām, kur dzīvnieks drīkst izpausties.
Akilas saimniece atzina, ka ar viņas haskiju var visu kaut ko sarunāt vai izdresēt, bet tas nekad nebūs kā vilks, jo haskijs ir brīvdomātājs, suns ar spēcīgu raksturu, taču vienlaikus ļoti rotaļīgs.
"Viņi ir ļoti inteliģenti suņi. Ja nebūs smadzenes nodarbinātas, viņi vienmēr atradīs, kā izklaidēties,"
norādīja Inese, no savas pieredzes secinot, ka smadzeņu nodarbināšana pat svarīgāka par fizisko slodzi.
Fiziskā izturība un pacietības trūkums, tās ir haskiju īpašības, ar ko visgrūtāk tikt galā viņu saimniekiem. "Nogurdināt haskiju ir praktiski nereāli. Viņa var noskriet 10 kilometrus un vēl kaut ko prasīties ņemties. Bišķīt it kā atgūties, saskaitīt līdz trīs, un viņa gatava vēl," stāstīja saimniece.
Lai arī apzinās, ka īsti nav pareizi, Inese reizēm sauc savu Akilu par meitiņu. Galu galā suns ir viņas ģimenes loceklis un konkrēta dzīves posma partneris.
