Mūsdienās pasaulē ir selekcionēts vairāk nekā 200 aitu šķirņu, un starp tām viena ir arī pie mums izveidota – 'Latvijas tumšgalve'. Viena no šīs šķirnes īpašībām ir piemērotība mitram un aukstam klimatam.
"Vilnsega patiesi aitu pasargā no vides negatīvās ietekmes, tas tā ir.
Mēs selekcijā ļoti daudz uzmanības pievērsām tam, lai arī vēders Latvijas tumšgalvei ir apaudzis, jo ziema mums nav no tām vieglākajām," stāstīja Kairiša.
Vienlaikus biezāka vilna nav vienīgais, par ko domāts, selekcionējot Latvijas tumšgalvi. Izrādās, Latvijā lielas problēmas sagādā mitrums, kas kaitē ne tik daudz aitas ķermenim, kuru klāj vilna, bet gan nagiem.
"Aitas kājas nekad nebūs ar vilnu, un vienmēr ir jautājums, cik stipri ir nagi pret mitruma iedarbību? Jo smagāka aita, jo mitrāka augsne, jo vairāk viņa tajā grims iekšā. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir vajadzīgas aitas ar stipriem, spēcīgiem nagiem," skaidroja Kairiša.
Ir svarīgi, lai lietainajā laikā aitu nagi neizmirktu un aitkopjiem nenāktos nepārtraukti cīnīties ar aitu nagu slimībām. Tāpēc Latvijas tumšgalvēm ir cieti, tumši nagi, kas mitrumā tik ātri neizmirkst.
"Ievedot citu Eiropas valstu aitas, ar nagu problēmām saskaramies arvien biežāk – tieši tāpēc, ka katra aita ir selekcionēta savā klimatiskajā zonā un ir ar savām eskterjera un fizioloģiskajām īpašībām," norādīja Kairiša.
Pastiprinoties klimata pārmaiņām un mums arvien biežāk pieredzot garus karstuma viļņus, aitkopjiem jāuztraucas par vēl kādu faktoru – aitu svīšanu.
"Aitām ir specifiska svīšana, jo tām ir gan sviedru, gan tauku dziedzeri, kas, savienojoties ādas virspusē, veido tauksviedrus. Šie tauksviedri ir speciāli tam, lai ietaukotu vilnas matiņu," skaidroja Kairiša.
Tas ir svarīgs priekšnosacījums tam, lai aita lietainā laikā neizlītu līdz ādai, lai līdz aitas ādai nenonāktu putekļi, kas var radīt diskomfortu un niezi. Tātad tauksviedriem ir ļoti liela nozīme, lai aitas justos labi un būtu veselas.
"Mēs selekcijā arī skatāmies, ja aitai ir pārāk maz tauksviedru, tad domājam, vai viņu tālāk kā vaislas dzīvnieku izmantot, jo viņš radīs pēcnācējus, kuriem arī var būt šāda problēma. Tauksviedri ir vajadzīgi, bet, ja ir ļoti karsts, aitas var pārāk svīst, un tad to tauku ir ļoti daudz. Vilna ir ļoti taukaina, un veidojas arī tādi kā tauku pilieniņi," stāstīja Kairiša.
Kad uz vilnas ir ar aci saskatāmi tauku pilieni, skaidrs, ka tauksviedru jau ir par daudz, un arī tas var radīt dažādas negatīvas sekas.
"30 grādos un pāri turēt aitu saules staros ir necilvēcīgi. Protams, mums ir jādomā par to, lai arī aita šajā karstajā laikā tiktu ēnā," norādīja Kairiša.
Karstās vasaras ietekmē arī aitu pārošanos. Ierasti vasaras otrajā pusē ir aitu pārošanās laiks, bet, ja ārā ir tveice, aitas ir kūtrākas, un tām vairāk interesē atveldzēties, nevis domāt par dzimtas turpinājumu. Tāpēc aitkopjiem dzīvnieku pārošanos nākas atstāt uz rudens pusi.
Runājot par aitu saprātu, Kairiša apgāza gadiem iesakņojušos mītu par šo dzīvnieku inteliģences trūkumu.
Patiesībā aitas saprot visai daudz, tostarp spēj atpazīt savu baru un līdz pat 50 sava bara dzīvnieku, kā arī pēc smaržas un dzirdes atpazīt savus pēcnācējus.
"Ir ļoti daudz interesantu pētījumu attiecībā uz aitu uzvedību. Viņai ir ļoti laba dzirde, ļoti laba redze, jo faktiski aita vienmēr ir bijusi medījamais dzīvnieks. Viņa nav uzbrucēja, viņa nevienam neuzbrūk, ja patiesi nav iedzīta stūrī," stāstīja Kairiša.
Viņa norādīja, ka aitām oža ir tik laba, ka nomaldījusies aita gluži kā suns pa pēdām ir spējīga atrast savu baru. Tāpat aitas ievēro zināmu hierarhiju – katrā barā ir vadonis, kam sekot.
"Šad tad par bara vadoni kļūst arī cilvēks, ja viņš prot labi sadarboties ar savām aitām. Mēs nereti redzam – cilvēks iet ar savu spainīti pa priekšu, un visas aitas viņam no aizmugures līdzi. Tā kā faktiski tā visa ir tāda sadzīvošana. Ja mēs varam kopā sadzīvot, tad mums arī šāda simbioze izveidojas," pauda Kairiša.
Jaunākie dažāda līmeņa pētījumi pierāda arī to, ka aitas ir tikpat gudras kā cūkas, norādīja Kairiša: "Tas nozīmē, ka arī aitu var trenēt un mācīt. Tas nepareizais priekšstats izveidojies tāpēc, ka mēs viņas vienkārši nesaprotam."
