"Mēs vēlamies saņemt apstiprinājumu, ka haizivis šeit ir dzimušas, ka šeit ir to vairošanās vieta. Tās ir suņu zivis, tāpēc mazuļus dēvējam par kucēniem. Ja vēlaties aizsargāt vai saglabāt dzīvnieku, jums jāzina, kur atrodas svarīgākie biotopi. Un ļoti svarīgs biotops, protams, ir vieta, kur tie dzimuši. Mums tā jānosaka," skaidroja haizivju pētnieks Nīls Breve.
Daļa cilvēku haizivis uzskata par plēsīgām briesmonēm ar asiem zobiem, bet ihtiologi ar smaidu norāda, ka Ziemeļjūrā mīt arī kāda "pieklājīga" suga, kas galvenokārt pārtiek no krabjiem un garnelēm un cilvēkus neapdraud. Tomēr par tipiskām Ziemeļjūras iemītniecēm tās kļuvušas pēdējo gadu laikā klimata izmaiņu dēļ, un vēl ir nepieciešami pētījumi par to izplatību un vietu ekosistēmā.
Noķertajām haizivīm mēra un nosaka dzimumu, bet par 45 centimetriem īsākus īpatņus marķē ar īpašu zīmi un satelīta raidītāju, kas ļauj izsekot to gaitas.
Trīspadsmit gadu laikā šādu "rotājumu" saņēmuši vairāk nekā pieci tūkstoši zivju, un dati liecina, ka populācijas stāvoklis ir labs. Taču tās nav vienīgās imigrantes Zēlandes piekrastes ūdeņos, un šeit aizvien biežāk sastop arī no dienvidiem ieceļojušas rajas un jūras asarus. Savukārt mencas pamazām dodas uz ziemeļiem.
