Koku lapas krāsojas, kad, gaisa temperatūrai kļūstot zemākai, noārdās tajās esošais zaļais pigments – hlorofils. Nacionālā botāniskā dārza Izglītības darba speciāliste un vides izglītības centra satura veidotāja Miezīte atklāja, kāpēc šogad rudens ir tik krāsains:
"Viskošākās un visskaistākās lapas ir tad, ja ir sauss vasaras noslēgums, ilgs, kāds šogad bija, un pēc tam ir saulainas dienas un ir aukstas salnainas naktis."
Lai lapās sintezētos sarkanais pigments, ir nepieciešama saules gaismas un temperatūras pazemināšanās. Kad uznāk sals, koks ir "šokā", bet saprot, ka lapā vēl ir barības vielas, un ar sarkano krāsu aizsargā lapiņu, lai visas barības vielas nonāktu kokā. Tāpēc siltā rudenī vispār varam neredzēt sarkanās lapas; būs tikai dzeltenas, un tās nobirs. Ja būs arī mitrs, tad nebūs vērojams arī zelta rudens, jo lapas kļūs brūnas.
"Ja mums būs salīdzinoši silts, mitrs rudens, tad tas veicinās ātrāku dažādu saprofītisko sēņu darbību, jo normāli mēs šādu situāciju redzētu, kad lapa jau nokrīt zemē un sadalīšanās process sākas. Tad tā kļūst nesmuka – brūna, melna," stāstīja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs profesors Ģederts Ieviņš.
Reizēm var novērot, ka blakus aug vairākas kļavas, bet viena ir ar dzeltenām lapām, otra – ar sarkanām, bet trešā kļava vēl nekrāsojas vai varbūt jau lapas ir nometusi.
Kā skaidroja profesors, katra lapa ir "diezgan neatkarīga", un to regulē visu pārējo lapu kopums un auga kopējais stāvoklis. "Tāpat katra lapa aug dažādos apstākļos – gan gaismas, gan temperatūras ietekme ir diezgan atšķirīga," skaidroja Ieviņš.
Samazinoties dienas garumam, tātad arī gaismai, koki sāk nomest lapas. "Brīdī, kad pigmenti noārdās, tanīni izveido smalku slānīti starp lapas kātu un koka stumbru vai zaru. Tas ir iemesls, kāpēc lapas atdalās no stumbra un nokrīt zemē, un tur lēnām kļūst par augsni," skaidroja Miezīte.
Taču kāpēc skujkoki visu gadu ir zaļi, bet lapu kokiem savas lapas ir jānomet? Ieviņš norādīja, ka ekologiem ir dažādas teorijas: "Skujas parasti ir izmērā mazas, lapas ir lielākas. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka, lai uzturētu lielu lapu ziemas apstākļos, vajadzīgi papildu ieguldījumi un adaptācija, kas kokam nav izdevīgi – tās lielās lapas uzturēt."
Kokam vieglāk un izdevīgāk ir savākt visas barības vielas no lapām, tad no tām atbrīvoties un pavasarī atkal no jauna uzplaukt.
