Kā dzīvoklī izveidot slieku kompostu? Praktiski padomi

Slieku komposts mājās

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Dzidra Kreišmane skaidroja, kas ir slieku komposts un kas šajā visā pasākumā ir tik labs: "Tas ir uzlabots komposts, tātad pārstrādāta organiskā masa, kur pārstrādi ir veicinājušas un palīdzējušas sliekas. Augsnē arī veidojas slieku komposts, tikai tur tās ir izkliedētā veidā, jo sliekas dzīvojas dabīgi augsnē. Bet šeit ir speciālas sliekas, mēs saucam tās par Kalifornijas sliekām, kas ir ļoti aktīvas, ātri vairojas, čakli strādā un pārstrādā organisko masu."

Profesore norādīja, ka slieku kompostus var veidot ne vien profesionāli audzētāji, kam gala rezultātā iegūtais resurss ir bizness, bet arī piemājas dārziņā slēgtā kastē vai pat mazos trauciņos daudzdzīvokļu namu dzīvokļos. Īpaši tam paredzētus konteinerus var mēģināt pagatavot pats vai meklēt dārzkopības veikalos un pie atkritumu apsaimniekotājiem. Protams, būs nepieciešamas arī pašas sliekas. Ja nav neviena pazīstamā, kas tās varētu uzdāvināt, ir jāpastaigā pa specializētajiem veikaliem.

"Tādos mazos daudzumos, mazās kārbiņās var nopirkt makšķernieku veikalā, jo arī makšķerniekiem slieku kompostu gatavotāji pārdod un fasē. Bet lielākā daudzumā, ja vēlas komposta gatavošanu tādā nopietnākā apjomā, tad pie slieku audzētājiem," skaidroja profesore.

Kad trauciņš un sliekas sagādātas, var sākt veidot kompostu. Iesākumā var iebērt nedaudz kūdras, ieklāt kartonu vai ielikt kādu avīzi. Svarīgi, lai papīrs nav glancēts.

Galvenie faktori, kas jāievēro, lai viss notiktu tā, kā nepieciešams, ir mitrums, temperatūra, augsnes reakcija un gaiss.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Dzidra Kreišmane norādīja: "Mitrums ir ap 70–80% masā. Ja redz, ka masa ir sausāka, tad ir jāmitrina. Nedrīkst būt par slapju, tāpēc, ja kaut kādos konteineros vai kastēs sliekas audzē, tad viņas vai nu liek nedaudz ieslīpi, lai liekais mitrums tek nost, vai nu gluži vienkārši tāda redeļu grīda, lai mitrums tek cauri."

Optimālā temperatūra sliekām ir no 13–25 grādiem. Tātad uz balkona vai lodžijas labāk neturēt. Labāk virtuvē. Lai viss būtu labi, nepieciešama neitrāla augsnes reakcija, proti, PH līmenis no 6,5 līdz 7,5.

"Mums gana labi patīk lietot citrusaugļus visvisādus. Citrusaugļu mizas ir atkritumi, kas skābina vidi. Tad ar kādu no kaļķojamajiem materiāliem ir jāpajauc, lai neitralizētu," pamācīja Kreišmane.

Gaļas, zivju kā arī piena produktu atliekas slieku kompostā nevajadzētu likt. Tad sāksies pūšanas un pelēšanas process ar tam līdzi nākošo nepatīkamo aromātu. Pamatā kompostā liekami ir dārzeņu un augļu pārpalikumi no virtuves. "Ja kāda auzu putras karote no rīta paliek pāri, to tad var piedāvāt," sacīja profesore.

Lai piekļūtu gaiss, konteinerā jābūt nelielām atverēm sānos. Divu līdz trīs mēnešu laikā pirmais komposts būs gatavs.

Kreišmane skaidroja: "Sliekām ir interesanta mode – viņas dzīvo un strādā tajā slānī, kur viņām ir ko ēst. Tur, kur jau ir pārstrādātais slānis, tur viņa vairs atpakaļ neiet."

Iegūto kompostu var izmantot gan dārzā, gan puķupodos.

Tomēr Kreišmane norādīja: "Kā jau visi komposti, pirmkārt, ir jāšķaida, jāatjauc ar augsni; tīrā vermikompostā, tieši tāpat kā tīrā kompostā augi neaug. Vienkārši būs par treknu vide. Atjauc ar zemi atkarībā no tā, ko dara. Vai dēstus audzē, vai viņu izmantota mēslojumam, piemēram, puķēm, dārzeņiem, tad vienkārši viņu izber uz augsnes virsmas un viegli ierušina augsnes virsējā kārtiņā."

Rezultātā iznāk tāda maza bioloģiskā saimniekošana mājas apstākļos. Viss, kas ir jādara, jāparūpējas, lai sliekas jūtas komfortabli.

"Tā kā mazi mājdzīvnieki," sacīja profesore. Bet būs vieglāk nekā ar suni, kaķi vai zivtiņām. Var aizbraukt ceļojumā uz divām nedēļām, un ar sliekām viss būs kārtībā. Ar laiku jau katrs pats sapratīs, ar kādu barības masu sliekas ikdienā tiek galā. Par daudz nevar likt, citādāk nespēs pārstrādāt. Piemēram, privātmājās nopļautais mauriņš būs krietni par daudz. Ja dzīvošanas apstākļi labi, sliekas, protams, var savairoties.

"Tad jāiet draudzēties ar makšķerniekiem vai jāpadalās ar kaimiņu," ieteica profesore.

Šāds slieku komposts mājas apstākļos noteikti var nākt par labu arī bērniem un viņu izpratnei par to, kas notiek dabā. "Man liekas dīvaini, ka mums ir jaunā paaudze, kura ierauga slieku vai zirnekli, vai vaboli, un saka "fui". Nav nekāds "fui"! Tie ir mūsu draugi, kas dzīvo dabā, kas palīdz pārstrādāt nokritušās lapas, atmirušos augus. Galu galā padara augsni auglīgāku un palīdz tikt galā ar tām lietām, kas mums paliek pāri. Visu nevajag saukt par atkritumiem, tā ir organiskā masa, ko mēs varam otrreizēji izmantot. Katrā ziņā dabiskiem materiāliem nākotne ir. Cilvēki saprot, ka ir tomēr svarīgi domāt par to, kas mums notiek apkārt," norādīja Kreišmane.

Bērni sajūsmā

Slieku komposta gatavošana notiek arī bērnudārzā "CreaKids" – sliekas te jūtas labi. Pirmsskolas "CreaKids" audzinātāja Diāna pastāstīja: "Viņas ļoti vairojas un ir jau ļoti daudz. Sākumā bija tā, ka varēja knapi saskatīt, tad tagad viņas jau čum un mudž. Ļoti daudz viņu tur ir."

Bērnudārzā kompostā met iekšā to, kas paliek pāri pēc maltītēm, – dārzeņu mizas, vārītu dārzeņu atkritumus, olu čaumalas, samitrinātu kartonu, papīra savetes, kafijas biezumus un tējas maisiņus.

"Sliekas to visu pārstrādā. Tur nāk ārā šķidrumiņš, ko pēc tam mēs varam liet uz puķēm. Tas ir dabīgais mēslojums, ko mēs varam paši saražot mājās," sacīja audzinātāja.

Bērni par to visu ir sajūsmā. "Viņiem ir ļoti liela interese. Viņiem patīk darboties un palīdzēt. Tās mazās rociņas zemīti šeit aprūpē. Viņiem patīk piebērt dārzeņu atlikumus un skatīties, kā sliekas lien ārā, jo tad, kad pieber no jauna, viņas visas lien ārā," norādīja audzinātāja.

Sliekas noteikti ir ļoti laba alternatīva bioloģisko atkritumu konteineriem, pie kuriem viens otrs iet ar aizspiestu degunu. Vajag tikai sākt darboties.