Parasti klusajā Pokaiņu mežā šobrīd iet skaļi. Šeit satikušās divas pasaules. No vienas puses – meža mīlētāji, kam šī ir svēta spēka vai pastaigu vieta. No otras – uzņēmums, kas šeit veic saimniecisko darbību.
Pokaiņu meža aizstāvji šo vietu uzskata par senu apbedījumu kalniņu. Tam arī dots īpašs nosaukums – Zikurāts. Pilna arheoloģiskā izpēte gan nav veikta. Tādēļ pateikt, kas šeit atrodas – to pilnīgi droši pagaidām nevar neviens. Tikmēr "Latvijas Valsts meži" šeit ierīkojuši treilēšanas ceļu. Tieši pāri Zikurātam tagad iet sliedes.
Pokaiņu meža cienītāji rūgtu sirdi jau bija samierinājušies ar teritorijas apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" veiktajiem mežizstrādes darbiem un kopšanas cirtēm.
Taču, kad, izvedot nozāģētos kokus uz krautuvēm, smagā tehnika malusies pāri Zikurātam un izbraukājusi kalniņu ieskaujošo akmeņu krāvumu valni, tad gan pacietības mērs bija pilns.
""Latvijas Valsts meži" ir pieraduši visu traktēt naudā, bet šajā gadījumā tas ir patriotisma jautājums, tas ir attieksmes jautājums pret savas tautas vēsturi un pietāti pret šo vēsturi. Kādā naudā mēs to varam notraktēt?" saka Pokaiņu meža gide Anita Biseniece.
"Šeit bija tāda vieta, kur cilvēki var nākt un atrast savu spēku, savu aizsardzību. Man sirds asiņo un raud, kad redzu šos traktorus, kas brauc un zāģē to enerģiju," neslēpj Pokaiņu meža apmeklētāja Jekaterina.
Šeit gan jāpiebilst – neskatoties uz Pokaiņu meža cienītāju pārliecību un vairākkārtējiem lūgumiem, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atteikusies piešķirt šai teritorijai aizsargājamā pieminekļa statusu.
NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas eksperts Juris Urtāns skaidro: "Pēc diskusijas tika nolemts nerekomendēt Pokaiņu mežu iekļaušanai aizsargājamo pieminekļu sarakstā, jo par šo vietu nav pietiekošas zinātniskas informācijas. Diskusijā parādījās atzinumi, ka vietas reljefs jaunākos laikos ir daļēji pārveidots, tā nav atzīstama par sakrālu, kā to uzskatīja iesniedzēji, bet gan senu agrāro vai citas saimnieciskas nozīmes vietu. Uzskatus par šo vietu aizplīvuro ezotēriski pieņēmumi."
Tātad juridiski "Latvijas Valsts mežiem" nav nekādu ierobežojumu šeit veikt saimniecisko darbību kā jebkurā citā mežā.
Uzņēmums gan pats esot apņēmies to darīt, respektējot akmeņu krāvumus un neoficiālās svētvietas.
"Latvijas Valsts mežu" Zemgales reģiona meža apsaimniekošanas vadītājs Jānis Zitāns teic: "Tas, ko mēs esam apņēmušies – šo vietu iespēju robežās saglabāt arī nākošajām paaudzēm tādu, kāda viņa ir, bet jāsaprot, ka ik pa laikam ir mizgraužu bojājumi, vēja postījumi, arī attiecībā uz audzēm, kuras aug nepārtraukti, ir jāveic kopšana un tīrīšana."
Bet kādēļ pievešanas ceļš jāierīko tieši pāri iespējamajam kapu kalniņam, uzņēmuma pārstāvis vēl nebija gatavs atbildēt.
"Konkrētajā vietā normālos apstākļos noteikti nevajadzētu braukt tieši pāri akmens krāvumiem. Bet jāsaprot papildu apstākļi. Šobrīd es šo teritoriju neesmu apskatījis. Kādas ir iespējas bijušas apbraukt apkārt. Vai tāpēc neciestu kādas citas vērtības, kas šeit ir?" norāda Zitāns.
Notikušo "Latvijas Valsts mežu" pārstāvji pārrunās ar uzņēmumu, kas veica darbu. Tāpat arī tiek solīts iespēju robežās salabot nodarītos postījumus un satīrīt izvešanas stigas pēc darbu pabeigšanas. Bet meža aizstāvjus tas nepārliecina. Viņi noraizējušies, ka Pokaiņi kā kultūrvēstures objekts tiks iznīcināts, ja vien tam netiks noteikta īpaša aizsardzība.
