"Galvenais iemesls ir eitrofikācija, un piesārņojumam ir gan difūzie gan punktveida avoti. Šeit jāpiemin zivju audzēšana, un, piemēram, arī mehāniskā iejaukšanās ir būtiska. Kopā ar klimata pārmaiņām tas rada diezgan sarežģītu kokteili," skaidroja vides un jūras biologs Kristofers Bostrēms.
Ekspertu grupas sagatavotais ziņojums liecina, ka dažviet situācija uzlabojas, taču Baltijas jūra vēl joprojām ir viena no pasaules piesārņotākajām sālsūdens ūdenstilpēm.
Ūdens kvalitāte Somijas piekrastē kopumā ir slikta, un bioloģiskā daudzveidība īpaši strauji samazinās seklajās zonās. Apdraudēti ir līdz pat pusei biotopu, un visbiežāk daudzveidības samazināšanās izpaužas kā lokāla sugu izzušana vai populāciju samazināšanās.
Jūrā ir mazs sugu skaits, un pat vienas sugas izzušana noteiktā reģionā var radīt būtiskas sekas. Tāpēc izstrādāti ieteikumi situācijas uzlabošanai līdz 2035. gadam, kas paredz trīs galvenos darbības virzienus: jāsamazina barības vielu nonākšana ūdeņos, dabas aizsardzības jautājumi jāņem vērā plānošanas un atļauju izsniegšanas procesos, kā arī labāk jāaizsargā pati jūra un tās biotopi.